. 1937.gada Civillikuma atjaunošana Latvijā. 1937.gada 28.janvāra Civillikums ir galvenais LR civiltiesību kodificētais akts. Civillikums saturēja 2400 pantus. Tas stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī. Pieņemšanas laikā tas bija viens no modernākajiem Eiropā. Tajā kodificēja ģimenes, mantojuma, lietu tiesības un likumpamatotu aktu, „kas aizliedza citu aktu pastāvēšanu LR”. Pēc Civillikuma darbības pārtraukšanas 1940.gadā, vēlāk tā spēku atjaunoja pēc LR atjaunošanas 1992.gadā; tika veiktas tajā nelielas izmaiņas, izslēdza novecojušas normas, tāpēc tās samazinājās, bet tika saglabāta sākotnējā numerācija. Civillikuma izstrādāšanā aktīvi piedalījās Latvijas Universitātes tiesību zinātņu fakultātes civiltiesību nodaļas profesors. Civillikumu izstrādāja Bukovska komisija. Likumdevēji Civillikumā sākumā ir likuši tieši ģimenes tiesības ,jo tieši ģimene un ar to saistītās tiesiskās attiecības ir cilvēka dzīves pamatā.
3. Civiltiesisko attiecību elementi. Civiltiesiskās normas iedarbojas uz personām nevis tieši, bet caur civiltiesiskajam attiecībām, jo civiltiesiskas normas attiecas uz personu atkarībā no tā, kādā civiltiesiskā attiecībā šī persona ir iesaistījusies. Civiltiesiskās attiecības struktūra sastāv no šādiem elementiem: 1)CA subjekts – ir ikviens tiesību nesējs, kuram ir vai var būt tiesības, neatkarīgi no tā vai viņš tās izmanto vai neizmanto (F/J persona). 2) CA objekts – ir tie materiālie un nemateriālie labumi, sakarā ar kuriem rodas CA (lieta; personas darbība; personiskie nemantiskie labumi; personas radošās darbības rezultāts). 3)CA saturs – ir CA dalībnieku subjektīvās tiesības un pienākumi; subjektīvā tiesība - pieļaujamās un iespējamās uzvedības mērs; subjektīvais pienākums - noteiktu darbību veikšana vai atturēšanās no tām.…