1. Civiltiesības ir viena no privāttiesību nozarēm. Civiltiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē mantiskās attiecības, kā arī ar tām saistītās nemantiskās attiecības un likumos paredzētajos gadījumos arī citas personiskās nemantiskās attiecības. Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību, apgrozību un lietošanu. Personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskiem labumiem. Personiskās nemantiskās attiecības: 1) tās, kas ir saistītas mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir materiālais labums, kas pieder konkrētai personai, un šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par šī labuma izmantošanu; 2) tās, kas nav saistītas ar mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētai personai un nav atsavināmi (tiesības uz brīvību, tiesības uz sievietes goda aizsardzību).
Civiltiesības ir privāto tiesību nozare – subjekts savā izvēlē ir brīva persona. Privātās tiesības ir abpusēja vienošanās (ir atļauts viss, kas nav aizliegts). Privāto tiesību galvenie principi ir: 1) personas neatkarība, autonomija; 2) privātīpašuma neaizskaramība; 3) līguma brīvība.
2. Civiltiesību avoti
paražas- Par paražu tiesībām un to obligatoriskumu juristu starpā pastāv dažādi uzskati. Daži atzīst paražu tiesības par likumi, daži par likuma palīglīdzekli.
Tiesību avotu iedalījums
Normatīvie tiesību akti Normatīvie akti valstī nodrošina likumības režīmu, tamdēļ tie jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai viens otru nedublētu un nebūtu pretrunīgi. Normatīvo aktu formulējumam jābūt precīzam, lai nodrošinātu to vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. . Ar terminu “tiesību akts” rakstā tiek apzīmēts juridisks dokuments, informācijas nesējs. Tiesību akts satur juridiskas tiesības un pienākumus. Ar tiesību un pienākumu palīdzību tiek noteikts vēlamais priekšraksts jeb uzvedības noteikums. Ja dokuments satur tikai juridiskus pienākumus, tas saucas par tiesību aktu.
Satversmes likumi. Latvijas valsts konstitūcija saucas Satversme. No formālā viedokļa Satversme ir dokuments, kuru 1922.gada 15.februārī pieņēma Satversmes sapulce. Konstitūcija formālā nozīmē ir jāatšķir no konstitūcijas materiālā nozīmē.…
