1401.p. 1402.p. Tiesību normu kopums, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas. Saist tiesības objektīvā nozīmē nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi. Saist tiesības objektīvā nozīmē ir praksē veidojamo attiecību juridiskais pamats.
1401.p. - Kreditoram ir tiesības prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Parādniekam ir pienākums šo darbību izdarīt. Daudzas saistības veidojas kā attiecības, kurās katra puse vienlaicīgi ir gan kreditors, gan parādnieks. Piem pirkuma līg pārdevējs attiecībā pret pircēju ir parādnieks (jāatdod lieta) un kreditors (jāsaņem nauda). Personu, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiskas tiesības, sauc par kreditoru. Personu kurai no saistības izriet pienākumi sauc par parādnieku. Saistība var izpausties jebkādās darbībās, kurām civiltiesiskajā sfērā ir ekonomiska nozīme. Bieži vien tā ir lietas nodošana īpašumā.
1402.p. - Saist tiesību rašanās pamati:
Darījums ir izplatītākais saist ties rašanās pamats. Darījumam jābūt tiesiskam. Ir arī prettiesiski darījumi, tie atzīstami par spēkā neesošiem.
Neatļauta darbība kā saistības rašanās pamats. Citu personu tiesību aizskārumi: mantas bojāšana, veselības padraudējums, goda un cieņas aizskaršana. Personai kas izdarījusi neatļautu darbību ir pienākums atlīdzināt zaudējumus.
Likums kā saistības rašanās pamats. Likumā var būt noteikts, ka pie noteiktiem apstākļiem personai var rasties konkrēti pienākumi pret citu personu.
1.Tiesisks darījums, sastāvdaļas
1403.p. Ne katra darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, ir atzīstama par tiesisku. Praksē ir sastopami arī prettiesiski darījumi, kas formāli ir vērsti uz tiesisku attiecību dibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, bet nedod šo rezultātu darījuma formas vai satura trūkuma dēļ, tie ir spēkā neesoši darījumi. Darījums ir gribas izpaudums. Jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos. Darījums ar kuru nodibināta saistība var izbeigties ar tā izpildījumu vai uz cita pamata. Darījumi var būt:
Vienpusēji- kuros pietiek ar viena subjekta gribas izpaudumu, lai rastos tiesiskas sekas (testaments, pilnvara)
Divpusēji vai daudzpusēji- tos sauc par līgumiem un to noslēgšanai nepieciešama pušu vienošanās. Līg var būt vienpusēji (ja līg vienai pusei ir tikai tiesības bet otrai pienākumi) un divpusēji vai daudzpusēji (ja tiesības un pienākumi ir visiem līg dalībniekiem) Vēl līg iedala reāllīgumos un konsensuālos līg.…