1. Tiesisks darījums. Tas ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Ne katra darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu ir atzīstama par tiesisku. Varbūt arī prettiesiski darījumi – spēkā neesoši darījumi. No tiesiskuma viedokļa pazīstami arī apstrīdami darījumi. No definējuma “darbība” – saprot plašā nozīmē. Tiesisko rezultātu rada arī bezdarbība un klusuciešana. Izšķirošā nozīme tomēr ir dalībnieku gribai. Jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos.Darījums ar kuru nodibināta saistība var izbeigties ar tā izpildījumu vai uz cita pamata. Piem. Testatora vienam darījumam- testamenta sastādīšanai var sekot jauns darījums- testamenta atsaukšana vai grozīšana. Darījumi var būt vienpusēji ,divpusēji, daudzpusēji. Vienpusēji, kad pietiek ar viena subjekta gribas izpaudumu. Divpusēji vai daudzpusēji darījumi – tos sauc par līgumiem. Ja līguma vienai pusei ir tikai tiesības, bet otrai pienākumi- līgums ir vienpusējs. Bet, ja tiesības un pienākumi ir katram dalībniekam, tas ir divpusējs vai daudzpusējs.Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteiksme, sastāvdaļas un forma. Vērtējot darījumu jānoskaidro, vai tā dalībnieki bija tiesīgi slēgt darījumu. Tiesiska darījuma priekšmets ir visu darījumu būtiska sastāvdaļa. Tā var būt tiklab darbība, kā arī atturēšanās no tās.
2. Tiesiska darījuma sastāvdaļas. Darījums, kā gribas izpaudums satura ziņā sastāv no noteikumiem, šos noteikumus CL sauc par darījuma sastāvdaļām. Tās iedalās 3 grupās: būtiskās, dabiskās, nejaušās. Būtiskās ir tās sastāvdaļas, kurās izpaužas darījuma veids un raksturīgie, jēdzienam atbilstošie pamatnoteikumi. Darījumam jābūt skaidram un konkrētam. Piem: pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir pirkuma priekšmets un maksa. Būtiskās sastāvdaļas ir tas minimums, kas vajadzīgs, lai darījumu varētu uzskatīt par notikušu. Vairākumā gadījumu ar būtiskajām sastāvdaļām pilnīga attiecību noregulēšana netiek panākta. Būtiskās un dabiskās darījuma sastāvdaļas ir tipiskas katram darījumu veidam. Nejaušās ir, kas parādās papildus, vēl kādu puses interesējošu jautājumu noregulēšanai. Nosacījumi, termiņi un uzlikumi nav vienīgie, kā nejaušas sastāvdaļas, iespējami arī cita satura blakus noteikumi.
3. Gribas izteikums un īstums. Darījums nevar notikt bez tā dalībnieka vai dalībnieku gribas vai pretēji gribai. Gribai, lai rastos tiesiskas sekas ir jābūt izteiktai, izrādītai, izpaustai kādā objektīvi uztveramā veidā. Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot Noteikti gribu var izteikt ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm , kam ir vārdu nozīme. Tiesiskajās attiecībās, īpaši noteiktos gadījumos, klusēšanu atzīst par gribas izpaudumu. Aptver 2 veidu gribas izpaudumus – ar darbību vai tikai ar klusēšanu. Klusējot izdarītai darbībai vai bezdarbībai var piešķirt piekrišanas nozīmi tikai likumā noteiktos gadījumos. Piekrišana ir viens no gribas izpausmes veidiem – var būt piekrišana pirms darbības vai darbības uzsākšanas brīdī, vai arī vēlāk izteikta. Pēdējo sauc par apstiprinājumu. Gribas izteikumam ir jābūt nopietnam izteikumam, bet,kas izdarīts pa jokam, tam nav nekādu tiesisku seku Gribas izteikums tikai izskata pēc nozīmē to, ka gribas faktiski nav, nav vēlēšanās radīt tiesiskas sekas –tie ir fiktīvi darījumi. Lai tiesisks darījums būtu spēkā nepietiek ar to, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet, vēl ir vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi- bez maldiem, viltus vai spaidiem.. Maldība var rasties trūkstot ziņu –par kādiem faktiskiem apstākļiem vai tiesiskām normām. Tā nevar būt par pamatu darījuma apstrīdēšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.. Viltus ir mērķtiecīga, nevardarbīga darījuma dalībnieka ietekmēšana ar negodīgiem līdzekļiem, lai tas darbotos pretēji savām interesēm. Darījums, kas noslēgts viltus iespaidā nav spēkā neesošs, bet gan apstrīdams, bet ne visos gadījumos. Spaidi ir darījuma dalībnieka gribas ietekmēšana- fiziskā, psihiskā, radot viņam bailes. Spaidu ietekmē noslēgts darījums ir apstrīdams.
4. Līgumu blakus noteikumi. Līgumu blakus noteikumi ietilpst kategorijā- nejaušas darījuma sastāvdaļas. Tie atrodas blakus galvenajiem noteikumiem, tas ir darījuma būtiskajām un dabiskajām sastāvdaļām. Lai gan līgumu var noslēgt bez blakus noteikumiem, bet nevar to izdarīt, nevienojoties par būtiskajām sastāvdaļām. Piem: pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir pirkuma priekšmets un maksa. Būtiskās sastāvdaļas ir tas minimums, kas vajadzīgs, lai darījumu varētu uzskatīt par notikušu.Līguma blakus noteikumi var būt nosacījumi un termiņi, bet tie nav vienīgie.
Nosacījums līgumā ir tāds blakus noteikums, kas ietver varbūtību – ja nosacījumā norādītais notiks, tad būs turpmāk paredzētās sekas, bet ja nenotiks- seku nebūs.
Līgumos nevar būt nosacījumi, kas aprobežo personiskās tiesības. Nosacījums, kā līguma blakus noteikums veido kopā ar citiem noteikumiem līgumu kopumā. Nosacījumi iedalās: apstiprinošos un noliedzošos. Apstiprinošs nosacījums ir izpildīts tajā brīdī, kad notikums patiesi noticis, noliedzošs – tajā brīdī, kad ir skaidrs, ka notikums ir neiespējams. Termiņa neiekļaušana līgumā neatņem tam spēku, tomēr labāk, ja termiņš līgumā ir skaidri noteikts.
5. Atbildības pienākums. Visos atlīdzības atsavinājuma līgumos nosaka atbildību par lietas trūkumiem. Līgumos- pirkumā, maiņā, mantojuma un kopmantas dalījumā, ieķīlājumā, izlīgumā, atsavinātājam jānes atbildība pret ieguvēju par to, ka lietu neattiesās, ka tai nav nekādu apslēptu trūkumu, tai ir visas labās īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas. Noteikumi, kas reglamentē atbildību par trūkumiem attiecas uz jebkuru līgumu, kurā kreditors saņem lietu īpašumā. Atbildība noteikta par 2 veidu trūkumiem: juridiskiem un lietas kvalitātes. Juridiska rakstura trūkumi ir tādi, kas kļuvuši par pamatu lietas attiesājumam. Kvalitātes trūkumi ir tādi, kas izpaužas lietas īpašību neatbilstībā līguma noteikumiem, vai no situācijas izrietošajiem kritērijiem. Atbildības pienākums var pastāvēt, kaut arī līgumā par to nekas tieši nav noteikts. Līgumā var noteikt paaugstinātu atbildību. Atbildības pienākums attiecas uz visu, kas ir atsavinājuma priekšmets. Riskantos līgumos, kā cerības pirkumā atsavinātājam nav jānes atbildības pienākums, ja viņš nav rīkojies ļaunprātīgi. Sevišķi piesardzīgam ir jābūt ieguvējam, pērkot vai citādi iegādājoties ieķīlātu vai atsavinātājam nepiederošu lietu. Līgumā būtu īpaši ietverams noteikums par atsavinātāja atbildību.
6. Saistības un prasījumi no neatļautas darbības. Viens no momentiem pie tiesību pārkāpumiem ir neatļauta darbība. Pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas tikai tad, ja tā darbība, ar kuru nodarīti zaudējumi, ir neatļauta vai nelikumīga, piem., neviens nedrīkst otra mantu iznīcināt, bet ja iznīcina, tad tā ir neatļauta darbība. Pienākums atlīdzināt zaudējumus nav tad, ja nodarītājs izpilda likumīgu darbību, piem., tiesu izpildītājs apraksta, pārdod piedziņas laikā parādnieka mantu; viņš arī nodara zaudējumus, bet viņa darbība ir likumīga, tiesu izpildītāju nevar saukt pie atbildības uz tiesību pārkāpuma pamata.
…
