427. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.
Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana no neatņemamās daļas nesaista atstumtā lejupējos.
428. Augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais:
1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
2) ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1.punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
3) atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
4) dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
5) nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
6) mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
7) mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.
4. Testamentārā mantošana
Testators savā pēdējās gribas rīkojumā norādīja, ka atstumj vienu no dēliem – personu Y - no mantojuma, jo tas dzīvojis izšķērdīgi un netikumīgi un laulāto, jo laulība izirusi. Visu savu mantu testators novēl personai X.
Pēc testatora nāves pie notāra griezās gan testatora likumiskie mantinieki, gan persona X, kurai ar testamentu novēlēta visa testatora manta.
Kādās daļās sadalāms testatora atstātais mantojums, ja likumisko mantinieku loks bija sekojošs? Pamatojiet savu atbildi!
X saņem ½
Uz pārējiem sadalās ½ uz trīs personām, tas ir ½ dalās ar 3 ir 1/6.
…
