1. Civiltiesības - viena no tiesību zinatnes galvenājiem nozariem.
Civiltiesības ir tiesību normu un tiesību institūti, relatīvi nošķirtā grupa, kurā apvienojas pateicoties to vienveidīgo sabiedrisko attiecību, mantisko un saistīto ar tām nemantisko, kopējām īpašībām, ko šis normas atspoguļo un regulē. Civiltiesības kopā ar tirzniecības tiesībām, darba tiesībām, starptautiskām privāttiesībām ir privāttiesību galvēnā sastavdaļa.
2. Publisko un privāto tiesību jēdzieni.
Eiropas kontinentālajā tiesību lokā vispārpieņemta klasifikācija, ka tiesības iedalā publiskajās (ius publicum) un privātajās (ius privatum). Publiskās (no lat. v. publicus - sabiedrisks) tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosaka to publiskās tiesības un pienākumus, kā arī nosaka valsts iekšējo uzbūvi.Publisko tesību uzdevums demokratiskā sabiedrībā ir sabalansēt indivīda un sabiedrības intereses, vienlaicīgi nodrošinot indivīdu pret neattaisnotu valsts iejaukšanos viņa brīvībā un garantējot indivīda vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem (visplašakajā nozīmē). Lai to varētu sasniegt, indivīdam vienpusīgi jāpakļaujas valsts rīkojumiem, nodibinot starp valsti un indivīdu pakļautības (subordinācijas) attiecības. Privātās (no lat.v - privatus - personisks) tiesības ir tiesības, kas regulē un aizstāv personas intereses tās līdztiesīgajās attiecībās ar citām personām.Privātās tiesības regulē tās sfēras, kurās valsts tieša regulējoša darbība ir ierobežota. Valsts iejaukšanās privātajās tiesībās nepieciešama tikai tiktāl, ciktāl tai jāuzstājas kā vidutājai indivīdu savstarējās attiecībās, lai tadējādi aizsargātu sabiedrības vai atsevišķu indivīdu intereses. Ar privātām tiesībām to subjekts var rīkoties neierobežoti un pēc savas gribas, ja vien tas nepārkāpj tesību normās noteiktās robežas.
3. Sabiedrisko attiecību loks, ko regulē civiltiesību normas.
Civiltiesību normas regulē mantiskas un saistītas ar tiem nemantiskās attiecības. LR Civillikums regulē Ģimenes t., Mantojuma t., Lietu t., Saistību t. Ir arī citi likumi, kas satur civiltiesību normas un regulē: komerctiesības (13.04.2000. Komerclikums), darba tiesības (20.06.2001.Darba likums), intelektuālā īpašuma tiesības, būvniecību(10.08.1995 Būvniecības likums), patērētāju tiesības (01.04.1999. Patērētāju tiesību aizsardzības likums), apdrošināšanu (12.01.1993. Par apdrošināšanu), kā arī daudzi citi. Vispārinoši sakot civiltiesību normas regulē visas sabiedrības attiecības, kas ir saistīti ar mantu un ikkādu darbību ar to, kā arī attiecības, kas ir saistīti ar augstākminētām attiecībām. …
