10.Civilprocesuālie principi
Principi iedalās 2 grupās:1) organizatoriskie un 2)funkcionālie jeb lietas izskatīšanas principi.
Pušu līdztiesība –Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai. Puses, tāpat kā visas personas, ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā. Likumam jānosaka, bet tiesai jānodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai. CPL nosaka pusēm vienādas kopējas procesuālās tiesības un pienākumus. Taču zināmas tiesību atšķirības rodas pušu dažādā procesuālā stāvokļa dēļ. Gadījumos, kad vienai pusei likums piešķir tādu tiesību, kādas otrai pusei nevar būt to procesuālā stāvokļa dēļ, tas piešķir pēdējai attiecīgus procesuālos līdzekļus savu likumīgo interešu aizsardzībai. Piem: pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa izskata bez atbildētāja klātbūtnes. Tas izriet no prasības nodrošināšanas institūta uzdevuma un mērķa, bet atbildētājs lēmumu var pārsūdzēt. Vai arī lai atbildētājs varētu aizstāvēties pret celto prasību, likums dod viņam iespēju celt iebildumus vai pretprasību. Pušu vienlīdzības princips civilprocesā attiecas arī uz 3.personām ar patstāvīgiem prasījumiem, jo tām ir prasītāja tiesības un vai pienākumi. Romiešu tiesībās "uzklausiet arī otru pusi".
Sacīkstes princips. Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības CPL noteiktajā kārtībā . Šis ir prasības tiesvedības pamatprincips civillietās, saskaņā ar kuru katra puse tiesā pierāda savu prasījumu. Puses var apstrīdēt otras puses prasījumus un iebildumus, pieteikumus, lūgumus, argumentus, celt iebildumus pret tiem, piedaloties tiesu debatēs, aizstāvot un pamatojot savu pozīciju lietā. Klasiski pušu sacīkste izpaužas tā, ka tiesa strīdu izspriež tikai uz to pierādījumu pamata, ko iesniegušas puses, tomēr pašreiz CP pušu sacīkstē iesaistās arī tiesa un citi lietas dalībnieki. Ja lietas dalībniekam nav iespējams saņemt nepieciešamos pierādījumus, tad tos izprasa tiesa pēc dalībnieka lūguma.
Atklātuma princips civilprocesā
(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par: 1) bērna izcelšanās noteikšanu; 2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 3) laulības šķiršanu vai neesamību; 4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.
(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.
(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu; 2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu; 3) nepilngadīgo interesēs; 4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu; 5) tiesas spriešanas interesēs.
(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.
(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.
(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.
(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.
(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.
Pēc atklātuma principa vispārīgā noteikuma visās tiesās civillietas tiek izskatītas atklāti. Slēgtās sēdēs var izskatīt tikai likumos noteiktos gadījumos. Likums diferencē lietu izskatīšanas atklātumu atkarībā no personas saistības ar izskatāmo lietu. Lietas dalībnieku piedalīšanas lietas izskatīšanā faktiski ne ar ko nav ierobežota. Viņi piedalās arī slēgtās tiesas sēdēs, var būt klāt visās procesuālajās darbībās, ko izdara tiesa vai tiesu izpildītājs (izņemot apspriežu istabā). Dalībnieki var iepazīties ar visa nolēmuma saturu, ja tas nav pasludināts publiski. Lietas dalībnieki var iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izdarīt izrakstus no tiem. Liecinieki slēgtās sēdēs piedalās tikai liecināšanas laikā. Lietas dalībnieks zaudē savas tiesības piedalīties sēdē, ja tiek izraidīts no zāles. Eksperti un tulki - ja nepieciešams piedalās arī slēgtajās sēdēs. Slēgtās tiesas sēdēs klausītāji ielaisti netiek, bet atklātajās personu loku ierobežo ar noteiktu vecumu (15) un vietu skaitu zālē, priekšroka tiek dota radiniekiem un preses pārstāvjiem. Atļauts izdarīt pierakstus un fiksēt procesu, netraucējot tiesas sēdes norisei, bet foto, video un kino aparatūru drīkst pielietot ar tiesas atļauju, ievērojot dalībnieku viedokli. Atklātuma ierobežojumi ir saskaņā ar Eiropas…
