„71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja
(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.
(2) Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.”1
„Civilprocesuālās tiesībspējas pakārtotība civilajai tiesībspējai. Katram, kura civilās tiesības ir aizskartas, ir jādod iespēja tās tiesas ceļā aizstāvēt. Šādā nozīmē ikviens, kas var būt par civilo tiesību subjektu, atzīstams arī par civilprocesuālo tiesību subjektu. Civilprocesā nevar būt dalībnieki, kas vispār nevar būtu mantisko (civiltiesisko) attiecību dalībnieki. Civilprocesuālā tiesībspēja ir definēta kā ”spēja būt apveltītam...”. Vārds ”apveltīt” labi der attiecībā uz tiesībām, mazāk piemērots tas it attiecībā uz pienākumiem. Precīzāk būtu teikt: civilprocesuāla tiesībspēja ir spēja būt par civilprocesuālo tiesību un pienākumu nesēju. Vārda ”nesējs” vietā var lietot arī svešvārdu ”subjekts”.”2
„Civilprocesuālo tiesību un pienākumu subjekti ir divu veidu: fiziskas personas un juridiskas personas. Visas fiziskas personas, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa, kā arī visas juridiskas personas ir apveltītas ar civilprocesuālu tiesībspēju. Ja runā par tiesībspēju vispār, tad tāda tiešām atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.
Fiziskajai [personai civilprocesuālā tiesībspēja rodas ar piedzimšanu un izbeidzas ar viņas nāvi.
Juridiskajai personai civilprocesuālā tiesībspēja rodas ar nodibināšanas brīdi, kas Latvijā parasti sakrīt ar reģistrācijas brīdi. Īpašā situācija ir valsts (fiscus, valsts kopumā), kas nav reģistrējama kā juridiska persona, bet kurai ir juridiskas personas atzīšanai nepieciešamās pazīmes (organizatoriska vienotība, mantiska nošķirtība). Atšķirībā no daudzām ārvalstīm, kurās valsts (ASV arī pavalsts, štats) var būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā, Latvijā par procesuālo tiesību subjektu tiek atzītas attiecīgas valsts institūcijas, kas pārzin (pārvalda) attiecīgo mantisko jomu, piemēram, Finansu ministrija, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Par to, ka šāda institūcija ir juridiska persona, jābūt norādei nolikumā, statūtos vai likumā. Juridiskas personas civilprocesuāla tiesībspēja izbeidzas ar tās likvidāciju.”3
…
