Civilprocesuālās tiesības

1. Civilprocesuālo tiesību avoti.
1.Civilprocesa likums, pieņemts 1998.gada 14. okt., spēkā no 1999.gada 1.matra.
2.AT senāta lēmumi,
3.Likums par tiesu varu,
4.Citi likumi un MK noteikumi, kas attiecas uz civilprocesu kā tādu.
5.Satversme,
6.Advokatūras likums, Prokuratūras likums.

Starptautiskie civilprocesa tiesību avoti.
1954.g. Hāgas konvencija par civilprocesa jautājumiem.
1958.g. ANO ( Ņujorkas) konvencija par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
1961.g. Hāgas konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu.
1965.g. Hāgas konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās nodošanu ārzemēs.
1970.g. Hāgas konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās.
1988.g. Lugano konvencija par piekritību un tiesu spriedumu izpildi civillietās un komerclietās.
Eiropas Padomes regulas.

2. Civilprocesa zinātnes priekšmets un sistēma.
CP zinātne tiek pieskaitīta pie humanitārajām, jeb sociālajām zinātnēm.
Civilprocesuālās tiesības ir patstāvīga tiesību nozare, kas nosaka civillietu izskatīšanas un izspriešanas procesuālo kārtību tiesā, kā arī šajās lietās pieņemto tiesas un citu jurisdikcijas orgānu nolēmumu piespiedu izpildes kārtību. Regulē sabiedriskās attiecības, kas rodas tiesai realizējot tiesvedību civillietās.
Tiesību nozares priekšmets ir tās sabiedriskās attiecības, ko šīs nozares tiesības realizē. Civilprocesā tiesību regulēšanas priekšmets ir tikai tās sabiedriskās procesuālās attiecības, kas rodas tiesai realizējot jurisdikciju civillietās. Šīs attiecības sauc par civilprocesuālajām attiecībām.
Visas civilprocesuālās tiesību normas pēc to satura iedalās 2 daļās.…