Civilprocess

1. Civilprocesa stadijas un tiesvedību veidi civillietās.
Civilprocesam ir trīs veidu tiesvedības:
 Prasības tiesvedība, Sevišķā tiesvedība, Bezstrīdus tiesvedība.
***Sevišķā tiesāšanas kārtība ir vajadzīga tikai tad, kad šo lietu nevar atrisināt administratīvā kārtībā un prasās tiesas spriedums.
***Bezstrīdus kārtība ir maksimāli vienkāršota, tiesas sēde nenotiek, lieta tiek, izskatīta uz dokumentu pamata un uz šo dokumentu pamata arī tiek taisīts lēmums. Ja lietu neizdodas atrisināt bezstrīdus kārtībā, tad tiesnesim jāraksta lēmums par to ka lietas izskatīšana bezstrīdus kārtībā nav iespējama un pieteikums atstāts bez izskatīšanas un tad lieta jāskata no jauna prasības kārtībā.
*** Prasības tiesvedība tiek uzsākta uz prasības pamata ko iesniedzis prasītājs pret atbildētāju. Prasītāji un atbildētāji abās pusēs var būt vairāki un tos sauc par līdzdalībniekiem.
Civilprocesā ir daudz stadiju. Visas lietas neatkarīgi no tiesvedības vaida iziet dažādas stadijas no kurām dažas ir obligātas un dažas kas nav obligātas (fakultatīvas) stadijas.
Obligātās stadijas:
Pirmā: Civillietas ierosināšana – uzsākšana. Lieta tiek ierosināta uz tiesā iesniegtas prasības pieteikuma pamata.
Otrā: Civillietas sagatavošana iztiesāšanai – ļoti svarīga stadija, ja nav pietiekoši sagatavota tad bieži gadās, ka lietu nāksies atlikt un nevarēs izskatīt pēc būtības.
Trešā: Civillietas iztiesāšana – Iztiesājot civillietu tiesa lietu izskata pēc būtības. Tas ir pārbauda visas prasības, pierādījumus un pieņem lēmumu.
Ja tas ir izdarīts tad obligātās stadijas ir beigušās, jo ir tapis tiesas spriedums. Ja lieta ar obligātajām stadijām nebeidzas, jo lietu var arī pārsūdzēt un civilprocess turpinās – radīsies apelācijas tiesvedība.
Fakultatīvās stadijas:
Ceturtā: Apelācijas tiesvedība – civillietas atkārtota vai otrreizēja lietas izskatīšana pēc būtības augstākstāvošā tiesu instancē koleģiālā tiesas sastāvā.
Piektā: Kasācijas tiesvedība – pārbauda apelācijas tiesvedības nolēmumu. (Vai ir piemēroti pareizās likuma normas. Kasācijas tiesvedībā lieta vairs netiek skatīta pēc būtības.)
Sestā: Jaunatklātie apstākļi – civillietas pārskatīšana. Jaunatklātais apstāklis parasti jau eksistē tiesas izskatīšanas laikā, bet nebija zināms. Tāpēc ja tāds uzrodas tad likumdevējs ļauj izskatīt lietu no jauna.
Septītā: Civillietu pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem – izņēmuma kārtā tiek pieļauta tikai pirmās instances tiesas spriedumiem, ja lietu izskatot ir pieļauti rupji un būtiski likuma normu pārkāpumi. (tik būtiski, ka ja tie nebūtu pieļauti, tad lietu būtu iespējams izspriest citādi.) Pārskatīšana ir iespējama 10 gadu laikā.
Astotā: Izpildu process vai izpildu lietvedība – ar izpildu procesu jāsaprot piespiedu izpilde. Piespiedu izpilde ir vajadzīga naudas piedziņas, mantas piedziņas un noteiktu darbību veikšanas gadījumos.
2. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai.
Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizskartas vai apstrīdētas. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā un lieta tiek izskatīta prasības tiesvedības kārtībā.
*** Pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam. Atbildētājs 30 dienu laikā var sniegt iebildumus pret prasību ar pierādījumiem kas to apstiprina.
*** Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj par:
 Trešo personu pieaicināšanu lietā,
 Pierādījumu nodrošināšanu,
 Liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi,
 Ekspertīzes noteikšanu lietā,
 Rakstveida un lietisko pierādījumu pieprasīšanu
 Izlemj par valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā,
 Nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus, ja tādi ir nepieciešami
 Izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
*** Pēc paskaidrojumu saņemšanas no atbildētāja tiesnesis tos nekavējoties nosūta norakstu prasītājam un trešajai personai, ja tāda piedalās lietā.
*** Tiesnesis var sasaukt sagatavošanas sēdi. Jāierodas visām pusēm un lietas dalībniekiem konkretizēšanas nolūkā prasības un iebildumu sakarā. Jāierodas ir obligāti. Sēde tiek protokolēta un lietas dalībniekiem var uzdot uzdevumus, vai veikt precizējumus, uzrakstīt iebildumus, nozīmēt ekspertīzes u.c.
*** Visbeidzot tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.
3. Izlīgums civilprocesā.
Izlīgums ir pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot gadījumus kas uzskaitīti likumā.
Izlīgumu puses slēdz rakstiski. Izlīgumā puses norāda:
Fiziskai personai...
Prasītāja – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta
Atbildētāja – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta
Strīda priekšmetu,
Katras puses saistības, kā to labprātīgi uzņemas izpildīt Juridiskai personai...
Prasītāja – nosaukumu, reģ. Nr., juridisko adresi,
Atbildētājs – nosaukums, reģ. Nr., juridisko adresi,
Strīda priekšmetu,
Katras puses saistības, kā to labprātīgi uzņemas izpildīt.
Tiesa, saņēmusi izlīgumu pārbauda vai tas ir atbilstošs likumam, vai puses ir vienojušās labprātīgi, vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas, ja tas viss atbilst tiesa pieņem lēmumu par izlīguma apstiprināšanu.
Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās.
Izlīgums izbeidz tiesvedību lietā un ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

2. biļete
1. Tiešuma princips civilprocesā.
Tiešuma princips civillietās attiecas uz pierādījumu pārbaudi. Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot civillietu pati pārbauda pierādījumus lietā. Lietas dalībnieki liecības dod mutvārdos, kas tiek protokolētas. Rakstveida pierādījumi un arī citi dokumenti, kas attiecas uz lietu tiek nolasīti. Tiesa lietā esošos dokumentus var nenolasīt tikai ar lietas dalībnieku piekrišanu.
Tiesa izspriežot lietu var pamatoties tikai uz pierādījumiem, ko tiesnesis pats ir pārbaudījis tiesas sēdē.
2. Civillietu iztiesāšana tiesas sēdē.
Tiesām ir jāizšķir strīdi un nevis bezstrīdus gadījumus. Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizkārtas vai apstrīdētas un arī ar likumu aizsargātās intereses. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā, līdz ar to lietas, kuras ir iesniegtas ar prasību tiek izskatītas prasības tiesvedības kārtībā.
Civillietu iztiesāšana:
 Tiesas sēdes uzsākšana – sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku, ja tāds ir nepieciešams.
 Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude – pārbauda kas ir ieradušies, kas nav un vai ir attaisnojoši iemesli tām personām kas nav ieradušies.
 Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles – Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles un sēdes priekšsēdētājs gādā lai nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātiem lieciniekiem.
 Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem.
 Noraidījumu izlemšana – tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir kāds noraidījums
 Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana – tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu.
 Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības – tiesnesis ziņo par lietas apstākļiem, noskaidro vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību, vai nevēlas noslēgt izlīgumu.
 Lietas dalībnieku paskaidrojumi – lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī viņi ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.
 Pierādījumu pārbaude – liecinieku nopratināšana, eksperta nopratināšana, rakstveida un lietisko pierādījumu pārbaude, valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu noklausīšanās u.c.
 Lietas izskatīšana pēc būtības pabeigšana – ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.
 Tiesas debates – tajās piedalās gan prasītājs, gan atbildētājs, ja ir patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, tad arī trešā persona, vai viņu pārstāvji.
 Prokurora atzinums – prokurors dod atzinumu par prasības pamatotību.
 Tiesas apspriede – pēc debatēm un prokurora atzinuma noklausīšanās tiesa aiziet taisīt spriedumu.
 Sprieduma pasludināšana – pēc sprieduma parakstīšanas tiesnesis atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot, izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.
Civillietu iztiesāšanai ir arī novirzes, piemēram:
*** lietas izskatīšanas atlikšana
*** tiesvedības apturēšana
*** lietas pabeigšana bez sprieduma taisīšanas
3. Procesuālā līdzdalība.
Prasītājs un atbildētājs abās pusēs var būt vairāki un tos sauc par līdzdalībniekiem:
 Var būt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju – aktīvā līdzdalība,
 Ja ir viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem – pasīvā līdzdalība,
 Ja ir vairāki atbildētāji un vairāki atbildētāji – jauktā līdzdalība.
Līdzdalība var būt obligāta un var būt fakultatīva, kad līdzdalība nav obligāta.
Ko līdzdalība dod ?
Katrs līdzdalībnieks ir patstāvīgs. Līdzdalībniekiem viss ir jārealizē atsevišķi. Ja viens ir atzinis prasību, tad otrs var cīnīties līdz galam. Viens var arī pārsūdzēt kaut pārējie to negrib. Privilēģija ir tāda, ka citi var pievienoties un galvenais par velti. Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem, un visiem uz tiesas sēdi jānāk nebūs.

3. biļete
1. Dispozivitātes princips.
Dispozivitātes princips – ir civilprocesa pamatprincips, kas virza civilprocesu uz priekšu.
Dispozivitāte – pretruna, brīva rīcība ar savām tiesībām, un šo tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Civilprocesu var uzsākt tikai pēc ieinteresētās personas iniciatīvas – iesnieguma pamata. Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona var celt prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības. Nepilngadīgo un aizgādnībā esošo personu interesēs to var darīt likumiskie pārstāvji. Tāpat to var darīt prokurors, valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji aizstāvot citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.
Viss civilprocess ir pakļauts dispozivitātes principam, jo persona aizstāvot savas interese var celt iebildumus, var tiesas spriedumu pārsūdzēt u.t.t
2. Lietu izskatīšanas atlikšana un tiesvedības apturēšana lietā.
Lietas izskatīšanas atlikšana var būt obligāta un var būt fakultatīva.
Tiesas sēdi atliek, ja:
 Ja uz tiesas sēdi neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu,
 Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas uz tiesu attaisnojoša iemesla dēļ,
 Ja atbildētājs nav saņēmis prasības norakstu un tādēļ lūdz atlikt lietas izskatīšanu,
 Ja nepieciešams pieaicināt personas, kuru intereses var tik aizskartas ar tiesas spriedumu.
 Ja laulātiem dod samierināšanās laiku.
Tiesas sēdi var atlikt, ja:
 Ja prasītājs neierodas nezināma iemesla dēļ,
 Ja atbildētājs neierodas nezināma iemesla dēļ,
 Ja atzīst, ka lietas izskatīšana nav iespējama kādas lietas dalībnieka neierašanās dēļ,
 Pēc lietas dalībnieku lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildus pierādījumus.
Atlikšana – tiesai jānozīmē nākošais lietas izskatīšanas datums. Ja lieta tiek atlikta tad lietas dalībniekiem ir jāveic zināmas darbības, kuras nav ja tiesvedība tiek apturēta.
Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā, nozīmējot nākošo tiesas sēdi, kuru arī fiksē protokolā un paziņo lietas dalībniekiem sēdes laikā, jo pavēstes šinī gadījumā par nākoša tiesas sēdi neizsūta. Pavēstes tiks izsūtītas tikai tiem lietas dalībniekiem kas nav ieradušies.
Jautājumu par lietas atlikšanu var lemt arī vēlākā procesā, piemēram, ja ir nepietiekami pierādījumi.
Lēmums, par tiesas atlikšanu nav pārsūdzams.

Tiesvedības apturēšana civillietās arī var būt obligāta un var būt fakultatīva.
Tiesa aptur tiesvedību, ja:
 Mirusi vai beigusi pastāvēt persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja ir pieļaujama tiesību pārņemšana,
 Puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju,
 Puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma, invaliditātes, dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā,
 Lietas izskatīšana nav iespējama līdz nav izšķirta cita lieta,
Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:
 Puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām,
 Izsludināta atbildētāja meklēšana,
 Puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē,
 Tiesa nosaka ekspertīzi,
 Ja par to vienojas puses un trešās personas pret to neiebilst.
Apturēšana – ir saistīti ar kaut kāda notikuma iestāšanos no kura tad arī ir atkarīgs atlikšanas termiņš. Tiesvedības apturēšanas laikā apstājas arī termiņi. Jautājumu par tiesvedības apturēšanu tiesa lemj ārpus tiesas sēdes. Tiesnesis sastāda atsevišķu lēmumu, kuru var arī pārsūdzēt.
Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieku pieteikuma.
3. Pierādījumu nodrošināšana.
Nodrošināt pierādījumus:
Pierādījumi var nesaglabāties, tad tiesai ir jānodrošina lai lieciniekus nopratina pirms tiesas un arī ekspertīze var tikt veikta pirms lietas ierosināšanas. (nodrošināt var liecinieku liecības, ja persona ir smagi slima, ekspertīzes slēdzienu, ja ir darīšana ar produktiem kas ātri bojājas)
Nodrošinājumu veic tā tiesa, kuras teritorijā lieta atrodas, bet ja lieta jau ir ierosināta tad tā tiesa kur lieta ir ierosināta. Ja vēlas pierādījumus nodrošināt pirms tiesas, tad ar šādu lūgumu jāgriežas tiesā.

4. biļete
…