Civilprocess

2008. gada aprīlī eksāmenam sagatavotās atbildes. 84.biļetes. 1.Civilo tiesību aizsardzība. Tiesības uz tiesas aizsardzību kā civilprocesa pamatprincips Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. (CPL 1.p.1.,2.d.) Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību nostiprinātas LR Satversmes 8. nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Tās 92.p.: ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.p: ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Civilās tiesības savas kompetences ietvaros aizstāv tādas tiesu sistēmai piederīgas iestādes kā bāriņtiesas un pagasttiesas, šķīrējtiesas, ja strīda puses savstarpēji vienojušās par lietas nodošanu šo tiesu izskatīšanai. (CPL 487.p.), saskaņā ar Darba likumu- izlīgšanas komisijas (nezinu vai tās jau darbojas, ja tās vēl nav izveidotas, tad darbojas darba strīdu komisija, kas izskata individuālos darba strīdus izņemot tos, ko izskata tieši tiesā).Likumā tieši paredzētos gadījumos civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtā... 2. Civilprocesa jēdziens un tiesvedības veidi civillietās. Civilprocesam ir trīs veidu tiesvedības: Prasības tiesvedība, Sevišķā tiesvedība, Bezstrīdus tiesvedība. ***Sevišķā tiesāšanas kārtība ir vajadzīga tikai tad, kad šo lietu nevar atrisināt administratīvā kārtībā un prasās tiesas spriedums. ***Bezstrīdus kārtība ir maksimāli vienkāršota, tiesas sēde nenotiek, lieta tiek, izskatīta uz dokumentu pamata un uz šo dokumentu pamata arī tiek taisīts lēmums. Ja lietu neizdodas atrisināt bezstrīdus kārtībā, tad tiesnesim jāraksta lēmums par to ka lietas izskatīšana bezstrīdus kārtībā nav iespējama un pieteikums atstāts bez izskatīšanas un tad lieta jāskata no jauna prasības kārtībā. *** Prasības tiesvedība tiek uzsākta uz prasības pamata ko iesniedzis prasītājs pret atbildētāju. Prasītāji un atbildētāji abās pusēs var būt vairāki un tos sauc par līdzdalībniekiem. Civilprocesā ir daudz stadiju. Visas lietas neatkarīgi no tiesvedības vaida iziet dažādas stadijas no kurām dažas ir obligātas un dažas kas nav obligātas (fakultatīvas) stadijas. Obligātās stadijas: Pirmā: Civillietas ierosināšana – uzsākšana. Lieta tiek ierosināta uz tiesā iesniegtas prasības pieteikuma pamata. Otrā: Civillietas sagatavošana iztiesāšanai – ļoti svarīga stadija, ja nav pietiekoši sagatavota tad bieži gadās, ka lietu nāksies atlikt un nevarēs izskatīt pēc būtības. Trešā: Civillietas iztiesāšana – Iztiesājot civillietu tiesa lietu izskata pēc būtības. Tas ir pārbauda visas prasības, pierādījumus un pieņem lēmumu. Ja tas ir izdarīts tad obligātās stadijas ir beigušās, jo ir tapis tiesas spriedums. Ja lieta ar obligātajām stadijām nebeidzas, jo lietu var arī pārsūdzēt un civilprocess turpinās – radīsies apelācijas tiesvedība. Fakultatīvās stadijas: Ceturtā: Apelācijas tiesvedība – civillietas atkārtota vai otrreizēja lietas izskatīšana pēc būtības augstākstāvošā tiesu instancē koleģiālā tiesas sastāvā. Piektā: Kasācijas tiesvedība – pārbauda apelācijas tiesvedības nolēmumu. (Vai ir piemēroti pareizās likuma normas. Kasācijas tiesvedībā lieta vairs netiek skatīta pēc būtības.) Sestā: Jaunatklātie apstākļi – civillietas pārskatīšana. Jaunatklātais apstāklis parasti jau eksistē tiesas izskatīšanas laikā, bet nebija zināms. Tāpēc ja tāds uzrodas tad likumdevējs ļauj izskatīt lietu no jauna. Septītā: Civillietu pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem – izņēmuma kārtā tiek pieļauta tikai pirmās instances tiesas spriedumiem, ja lietu izskatot ir pieļauti rupji un būtiski likuma normu pārkāpumi. (tik būtiski, ka ja tie nebūtu pieļauti, tad lietu būtu iespējams izspriest citādi.) Pārskatīšana ir iespējama 10 gadu laikā. Astotā: Izpildu process vai izpildu lietvedība – ar izpildu procesu jāsaprot piespiedu izpilde. Piespiedu izpilde ir vajadzīga naudas piedziņas, mantas piedziņas un noteiktu darbību veikšanas gadījumos. 3.Civillietas sagatavošana iztiesāšanai. Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizskartas vai apstrīdētas. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā un lieta tiek izskatīta prasības tiesvedības kārtībā. *** Pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam. Atbildētājs 30 dienu laikā var sniegt iebildumus pret prasību ar pierādījumiem kas to apstiprina. *** Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj par: Trešo personu pieaicināšanu lietā, Pierādījumu nodrošināšanu, Liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi, Ekspertīzes noteikšanu lietā, Rakstveida un lietisko pierādījumu pieprasīšanu Izlemj par valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā, Nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus, ja tādi ir nepieciešami Izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības. *** Pēc paskaidrojumu saņemšanas no atbildētāja tiesnesis tos nekavējoties nosūta norakstu prasītājam un trešajai personai, ja tāda piedalās lietā. *** Tiesnesis var sasaukt sagatavošanas sēdi. Jāierodas visām pusēm un lietas dalībniekiem konkretizēšanas nolūkā prasības un iebildumu sakarā. Jāierodas ir obligāti. Sēde tiek protokolēta un lietas dalībniekiem var uzdot uzdevumus, vai veikt precizējumus, uzrakstīt iebildumus, nozīmēt ekspertīzes u.c. *** Visbeidzot tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. 4. Izlīgums civilprocesā. Izlīgums ir pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot gadījumus kas uzskaitīti likumā. Izlīgumu puses slēdz rakstiski. Izlīgumā puses norāda: Fiziskai personai... Prasītāja – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta Atbildētāja – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta Strīda priekšmetu, Katras puses saistības, kā to labprātīgi uzņemas izpildīt Juridiskai personai... Prasītāja – nosaukumu, reģ. Nr., juridisko adresi, Atbildētājs – nosaukums, reģ. Nr., juridisko adresi, Strīda priekšmetu, Katras puses saistības, kā to labprātīgi uzņemas izpildīt. Tiesa, saņēmusi izlīgumu pārbauda vai tas ir atbilstošs likumam, vai puses ir vienojušās labprātīgi, vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas, ja tas viss atbilst tiesa pieņem lēmumu par izlīguma apstiprināšanu. Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās. Izlīgums izbeidz tiesvedību lietā un ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. 5.Civilprocesa stadijas. 1) CL ierosināšana - pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesnesis 3 dienu laikā pieņem lēmumu par: (1) tā pieņemšanu un lietas ierosināšanu; (2) atteikšanos pieņemt to; (3) par tā atstāšanu bez virzības; 2) CL sagatavošana iztiesāšanai - mērķi ir: (1) nodrošināt lietas pareizu, savlaicīgu izskatīšanu un iespēju pusēm realizēt savas procesuālās tiesības; (2) sagatavoties lietas iztiesāšanai. Stadijas uzdevumi: (1) noskaidrot visus lietas dalībniekus; (2) savākt nepieciešamos pierādījumus; (3) panākt pušu samierināšanu un izlīgumu; (4) izskaidrot lietas dalībniekiem viņu procesuālas tiesības un pienākumus. 3) CL iztiesāšana - notiek tiesas sēdes formā, to var iedalīt: a) sagatavojošā daļa; b) lietas izskatīšana pēc būtības; c) tiesu debates; d) tiesas sprieduma taisīšana un pasludināšana. Fakultatīvās stadijas: 1) apelācijas tiesvedība; 2) kasācijas tiesvedība; 3) CL pārskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem; 4) CL pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem; 5) izpildu process. Tiesvedība civillietās noris pa stadijām, kuru secība noteikta ar likumu un nav grozāma. Pastāv obligātās un fakultatīvās stadijas. CP obligātā stadija ir civillietu ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana 1. inst. tiesā. Bez tam var būt fakultatīva stadija – tiesvedība apelācijas instancē; tiesvedība kasācijas instancē; likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu jauna izskatīšana likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā; tiesas nolēmumu piespiedu izpilde jeb izpildu process. 6.Civillietas iztiesāšana tiesas sēdē. Tiesām ir jāizšķir strīdi un nevis bezstrīdus gadījumus. Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizkārtas vai apstrīdētas un arī ar likumu aizsargātās intereses. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā, līdz ar to lietas, kuras ir iesniegtas ar prasību tiek izskatītas prasības tiesvedības kārtībā. Civillietu iztiesāšana: Tiesas sēdes uzsākšana – sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku, ja tāds ir nepieciešams. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude – pārbauda kas ir ieradušies, kas nav un vai ir attaisnojoši iemesli tām personām kas nav ieradušies. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles – Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles un sēdes priekšsēdētājs gādā lai nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātiem lieciniekiem. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem. Noraidījumu izlemšana – tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir kāds noraidījums Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana – tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības – tiesnesis ziņo par lietas apstākļiem, noskaidro vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību, vai nevēlas noslēgt izlīgumu. Lietas dalībnieku paskaidrojumi – lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī viņi ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā. Pierādījumu pārbaude – liecinieku nopratināšana, eksperta nopratināšana, rakstveida un lietisko pierādījumu pārbaude, valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu noklausīšanās u.c. Lietas izskatīšana pēc būtības pabeigšana – ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm. Tiesas debates – tajās piedalās gan prasītājs, gan atbildētājs, ja ir patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, tad arī trešā persona, vai viņu pārstāvji. Prokurora atzinums – prokurors dod atzinumu par prasības pamatotību. Tiesas apspriede – pēc debatēm un prokurora atzinuma noklausīšanās tiesa aiziet taisīt spriedumu. Sprieduma pasludināšana – pēc sprieduma parakstīšanas tiesnesis atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot, izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.