4. CP pamatprincipi. Likumība.
CP pamatprincipi ir – ka katrai fiz. jurid. personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai likumu aizsargā interešu aizsardzības tiesā, un pers.,kas griezusies tiesā ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktā procesuālā kārtībā.Fiz. un jurid. pers. tiesības uz tiesas aizstāvību nostiprinātas LR Satversmes 8. nod.,kas veltīta cilvēka pamattiesībām, kā arī LR Satversmē noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā Civilā tiesvedība ir galvenā civilo tiesību aizsardzības forma.Tai līdzās pastāv arī c. šo tiesību aizsardzību formas.Civilās tiesības kompetentes ietvaros aizstāv tādas tiesu sistēmai piederīgas iestādes kā:bāriņtiesas un pagasttiesas, šķīrējtiesas, ja civiltiesiskā strīdā puses savstarpēji vienojušās par lietas nodošanu šo tiesu izskatīšanai. Arī darba strīda komisija ir obligāta un darba devēju vēlēta pirmā instance, kurai jāizskata individuālie darba strīdi, izņemot tos, kas saskaņā ar likumu jāizskata tieši tiesās (DLK) . Likumā tieši paredzētos gadījumos civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtībā. Tiesas izspriež civillietas, pamatojoties uz Latvijas likumiem.Tiesas piemēro arī citus normatīvos aktus, ko izdevušas valsts, pašvaldību un citas iestādes tām piešķirtās kompetences ietvaros.Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesas piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.
5. CP funkcionālie principi.
1) dispozitivitāte - Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk - persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. 2) sacīkste - Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. 3) Līdztiesība - Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai. 4) mutiskums un mutiskums - Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā. Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos, iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesa, izspriežot lietu, var pamatoties tikai uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē. 5) nepārtrauktība - Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku, un nemainīgā tiesnešu sastāvā. Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna. Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta vai atlikta vai tiesvedība apturēta.
6. CP organizātoriskie principi.
4) valodas princips - Tiesvedība notiek valsts valodā. Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā. Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību. 5)Atklātums - Civillietas visās tiesās izskata atklāti. Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki. Pēc motivēta tiesas lēmuma civillietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, adopcijas, dienesta, profesionālos, ražošanas un komerciālos noslēpumus. Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti un tulki. Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas nolēmumus pasludina publiski. Lietās, kas ir izskatītas slēgtā sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu. Adopcijas lietās sprieduma rezolutīvo daļu publiski pasludina tikai ar adoptētāja piekrišanu.…
