1. ATTEIKŠANĀS NO PRASĪBAS ,PRASĪBAS ATZĪŠANA Prasītājs var pilnīgi vai daļēji atteikties no savas prasības .Atteikšanās no prasības var būt saistīta ar to ,ka prasībai nav likumīga vai faktiska pamata vai ka atbildētājs ir labprātīgi izpildījis savu pienākumu. Prasības atzīšana. Atbildētājs savukārt var atteikties no aizstāvības pret prasību ,necelt pret to iebildumus un piekrist prasītāja izvirzītajiem prasījumiem pilnīgi vai daļēji .Prasības atzīšana ir pamats sprieduma taisīšanai par prasības apmierināšanu tās atzītajā daļā.
2.CIVILLIETU IZSKATĪŠANA APELĀCIJAS INSTANCĒ Tiesvedība apelācijas instancē ir spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu likumības un pamatotības pārbaude pēc to personu sūdzībām, kas piedalās lietā, vai prokurora protestu. Apelācijas instances izskata tikai tos prasījumus ,kas izskatīti pirmās instances tiesā .Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama. Apelācijas instance pirmās instances tiesas spriedumu var atcelt un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Skatot lietu apelācijas instancē, puses, prasītājs, atbildētājs vai prokurors, likumā noteiktajā kartībā sniedz paskaidrojumus. Tiek veikta pierādījumu pārbaude, pie kam, jāņem vērā, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda.
3.CIVILLIETU PAKĻAUTĪBA Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai ,ja likumā nav noteikts citādi. Pusēm ir tiesības savstarpēji vienoties strīda izskatīšanai griezties šķīrējtiesā .Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana. Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.…
