Civilprocesa avoti ir CPL, likums par tiesu varu, Satversmes 8. nodaļa (82, 83, 84, 86, 91, 92) likumi. MK noteikumi nevar būt civilprocesuālo tiesību avots. Arī MK noteikumi Nr. 154. par dokumentu noformēšanu neattiecas uz civillietu. Ar MK noteikumiem var reglamentēt atšķirīgus jautājumus, kas tieši uz lietu neattiecas. Tam ir jābūt norādītam likumā “Par tiesu varu” vai CPL. Piem., jāapmaksā komandējuma izdevumi. Likumpamatotie akti var būt procesā saistoši tikai tad, ja tos ir izdevusi ar likumu attiecīgi pilnvarota institūcija (piem., lik. “Par tiesu varu” 12. pants paredz, ka Tieslietu ministrija var izdot attiecīgas instrukcijas). Bez CPL ar procesu saistīti arī DLK darba strīdu sadaļa, civillikums, Prokuratūras likums, Advokatūras likums u.c.
AT plēnuma lēmumu nav izmantojami kā tiesību avots, vērsti uz materiālo normu izskaidrojumu. Liela nozīme ir AT spriedumiem un lēmumiem konkrētās civillietās, bet arī tie ir tikai skaidrojumi, bet nav tiesību avoti. Svarīgs tiesību avots ir LR saistošie Starptautisko tiesību akti.
13. Tiesas izdevumu atlīdzināšana
Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta .Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta 2.punktā norādīto gadījumu.Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstijTiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
18. Tiesas sēdes protokols.
Tiesas sēdes protokols ir rakstisks procesuāls dokuments, kas sastādāms par katru 1. instances un apelācijas instances tiesas sēdi, kā arī par atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanu ārpus tiesas sēdes, ja to paredz likums. Protokols apliecina, kādas procesuālās darbības ir izpildītas vai nav izpildītas tiesas sēdes laikā vai ārpus tās. Pamatojoties uz ierakstiem protokolā, var pārbaudīt, vai tiesa, iztiesājot lietu, ievērojusi procesuālās normas, kā pārbaudījusi pierādījumus, vai spriedums pamatots uz apstākļiem, kas nodibināti tiesas sēdē, vai spriedums pasludināts likumā noteiktajā kārtībā. Ja lietā nav 1. instances tiesas sēdes protokola, ar kuru lieta iztiesāta pēc būtības, apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ 1. instances tiesas spriedumu un lietu nosūta jaunai izskatīšanai 1. instances tiesā. Protokolu raksta tieši tiesas sēdes vai ārpus tiesas izpildāmo darbību laikā. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet atbildīgs par pareizību, savlaicīgu sastādīšanu un noformēšanu ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Tiesas sēdes protokolā norāda: 1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu; 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, zvērinātu advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu; 5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos; 6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību; 8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 9) lietas dalībnieku pieteikumus; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā; 11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu; 12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu; 13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai; 14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu; 15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu; 16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu; 17) tiesas sēdes slēgšanas laiku; 18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku. Prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses. Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs. Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas, bet sarežģītās lietās - ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Visi pierakstījumi un labojumi protokolā jāatrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītrojamas. Protokolā nav pieļaujami teksta dzēsumi un aizkrāsojumi. Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības. Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam. Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs.
…
Palīdzēs labi sagatavoties eksāmenam juridiskās koledžas studentiem un ne tikai
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Civilprocess
Konspekts augstskolai13
-
Civilprocess
Konspekts augstskolai68
Novērtēts! -
Civilprocess
Konspekts augstskolai28
-
Civilprocess - eksāmens
Konspekts augstskolai14
-
Civilprocess
Konspekts augstskolai43
Novērtēts!