227.pants. Izlīguma slēgšana
(1) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.
(2) Izlīgumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
3) strīda priekšmetu;
4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.
(3) Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
228.pants. Tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu
(1) Tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 226. un 227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
(2) Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.
(3) Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.
27. Tiesas nolēmumu jēdziens un veidi
28. Tiesas sprieduma būtība un nozīme
tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.
(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.
(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.
(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.
Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.
(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.
iesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.
(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.
(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.
(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.
(7) Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.
…
1. Civilprocesa jēdziens un tā uzdevumi. 2. Civilprocesa veidi (tiesāšanas veidi). 3. Civilprocesa stadijas. 4. Civilprocesuālo tiesību jēdziens. 5. Civilprocesuālo tiesību avoti. 6. Civilprocesuālo tiesību priekšmets un pielietojamās metodes. 7. Civilprocesuālo tiesību principi un to sistēma. 8. Noraidījums un tā reglamentācija civilprocesā. 9. Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. 10. Lietas dalībnieka jēdziens un pušu jēdziens civilprocesā. 11. Trešās personas civilprocesā. 12. Prokurors, kā civilprocesa dalībnieks. 13. Pārstāvības civilprocesā jēdziens. 14. Procesuālie termini. 15. Pakļautības institūts civilprocesā. 16. Piekritības institūts. 17. Tiesāšanās izdevumi. 18. Procesuālās sankcijas. 19. Tiesas izsaukumi un paziņojumi. 20. Protokoli. 21. Pierādīšanas jēdziens un mērķi. 22. Tiesas pierādījumu jēdziens. 23. Prasības tiesvedības jēdziens un būtība. 24. Prasības nodrošināšana. 25. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai, kā civilprocesa stadija (mērķis, nozīme un būtība). 26. Izlīgums. 27. Tiesas nolēmumu jēdziens un veidi. 28. Tiesas sprieduma būtība un nozīme. 29. Aizmugurisks spriedums. 30. Tiesas lēmums. 31. Sevišķā tiesāšanas kārtība. 32. Saistību izpildīšanas tiesas ceļā būtība un nozīme. 33. Apelācijas tiesvedības būtība un nozīme. 34. Blakus sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. 35. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks. 36. Kasācijas tiesvedības būtība un nozīme. 37. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nepieciešamība un nozīme. 38. Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem. Protesta iesniegšanas pamats.
Nav atbildes uz 19., 20., 22. un 27.jautājumu.
- Civilprocesa tiesību eksāmena atbildes
- Ekoloģisko tiesību eksāmena atbildes
- Tiesību filosofija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vispārējā tiesību teorija - eksāmena atbildes
Konspekts augstskolai21
-
Eksāmena atbildes - vispārējā tiesību teorija
Konspekts augstskolai16
-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem civilprocesa tiesībās
Konspekts augstskolai14
-
Atbildes uz valsts eksāmena jautājumiem civiltiesībās, saistību tiesībās un civilprocesā
Konspekts augstskolai12
-
Valsts eksāmena atbildes tiesību zinībās
Konspekts augstskolai145