Prasības tiesvedības kodols ir prasības institūts. Prasība ir viens no tiesībai aizsardzības veidiem.
Prasība ir procesuālais līdzeklis, ar kura palīdzību juridiski ieinteresētā persona ierosina tiesiska strīda izšķiršanu tiesā, lai panāktu savu apsūdzēto tiesību aizsardzību. Izšķir 3 prasības elementus:
1.Prasības priekšmets – prasītāja materiāltiesisks prasījums (piemēram, par tiesību atzīšanu, tiesisko attiecību grozīšanu). Tur ietilpst prasības materiālais objekts (nauda).
2.Prasības pamats – to veido apstākļi, uz kuriem prasītājs pamato savu prasību. Tie ir juridiski fakti, ar kuriem tiesību normas saista tiesisko attiecību esamību negrozīšanu, arī izbeigšanos.
Šos faktus iedala:
a)kuri veido aktīvu pamatu, parasti tie ir apstākļi, kuri pēc būtības rada tiesības;
b)pasīvais, kuri veido pasīvo pamatu. Prasītājam laiks izpildīt prasītāja labā.
3.Prasības saturs – prasītāja izvēlēto tiesību aizsardzības forma (piemēram, atzīšana, piedziņa, piespiešana).
Liela nozīme ir praksei.
Lai izmantotu prasības institūtu, procesa subjektam ir jābūt apveltītiem ar tiesību celt prasību.
Prasību tiesība:
a)Vispārīga abstrakta nozīme. Abstraktas nozīmes prasības tiesība ir civilprocesuāls tiesībspējas elements (atteikšanās no tiesības griezties tiesā nav spēkā).
b)Konkrētā nozīme. Prasība ir subjektīvās procesuālās tiesības. Runa par noteiktas personas tiesībām griezties pie konkrētā atbildētāja ar prasību (prasītājs var brīvi rīkoties ar savām tiesībām griezties vai nē). …
