1.Biļete
1. CP jēdziens un tiesvedības veidi civillietās
Saskaņā ar CPL 2. pantu civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta CPL un likumā “Par tiesu varu”. Likumā noteikto civillietu iztiesāšanas kārtību pieņemts saukt par tiesvedību civillietās jeb civilprocesu. Jēdziens civilprocess tiek lietots arī civilprocesa kā tiesību nozares apzīmēšanai. CP kā tiesību nozari raksturo:
1) priekšmets - sabiedriskās attiecības starp tiesu un procesa dalībniekiem, kas rodas CL izskatīšanas gaitā. CP analoģija nav pieļaujama, jo CP uzdevums ir regulēt visas tiesiskās attiecības šajā jomā.
Civilprocesuālo tiesisko attiecību īpatnības:
(1) obligāts subjekts - tiesa, caur kuru CP dalībnieki realizē savas tiesības;
(2) tās pēc sava rakstura ir publiskās varas attiecības;
(3) divu subjektu attiecības - katrs dalībnieks ar tiesu sastāv individuālās tiesiskās attiecībās. Starp procesa dalībniekiem pastāv materiāli tiesiskās attiecības;
(4) dinamiskums;
2) regulēšanas metode - CP tiek pielietota gan dispozitīvā, gan imperatīvā regulēšanas metode. Dispozivitāte ienes demokrātiskumu - tiesa pieņem lēmumu, uzklausot katra dalībnieka viedokli. Lietas izlemšanā izpaužas imperativitāte.
Tiesām izspriešanai pakļauti dažāda rakstura strīdi. Atbilstoši tam likums nosaka šādus tiesvedības veidus:
1) prasības tiesvedība - ja ir apstrīdētas personas tiesības, t.i., radies civiltiesisks strīds. Vienīgi izņēmuma kārtā un tikai likums var noteikt civiltiesiskiem strīdiem ārpustiesas izskatīšanas kārtību;
2) saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā - ja tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas. 3 kategoriju lietas:
a) nekust. īpašuma labprātīga pārdošana izsolē; …
