Civilizācijas jēdziens un kritēriji

Vārds kultūra norāda uz kustības elementu (dinamisms), kamēr vārds civilizācija uz esamību, stāvokli (statisks). Šai nozīmē kultūra ir civilizācijas pamats, jo veidojās sabiedrības attīstības stāvoklis.
Atsevišķās kultūrās cilvēkus saista kopīga pasaules izjuta un no tās izrietoša kopīga pasaules forma, jo viss tapušais ir pārejošs. Katrai kultūrai ir savs kultūras pirmsimbols, kurš veidi cilvēka dvēseli un ir tai piederošs. Šo simbolu ir daudz un viņi rodas neatkarīgi no cilvēces un var pat salīdzināt ar cilvēka dzīves rita secību sākot ar jaunību un beidzot ar bojāeju. (O.Špenglers)
Savstarpējā mijiedarbībā visa cilvēces kultūra ir savstarpējs dialogs starp dzīvajiem un mirušajiem cilvēces pārstāvjiem. Civilizācija ir noteiktu cilvēku kopību tipi, kuri arī izraisa īpašas asociācija reliģijas, arhitektūras, glezniecības, tikumu un paražu laukā, tas ir, kultūrā. Civilizācija ir savas robežas sasniegusī kultūras pašidentifikācija. (A.Dž.Toinbijs)
Civilizāciju var saprast arī kā kultūru vienotību, kas nosaka arī cilvēka identitāti valodā, vēsturē, ieražās, reliģijā utt. Līdz ar to šie abi jēdzieni netiek atdalīti un ir pat atkarīgi vien no otra un tiek lietoti vienlaicīgi. Pēc S.Hantingtons teorijas kultūru rada civilizāciju sadursmes.
Civilizāciju varētu definēt kā augsti attīstīta cilvēku sabiedrība ar strukturētu darba dalīšanu. Antropoloģijā civilizāciju definē kā tādu attīstītu kultūrevolūcijas sociālpolitisko pakāpi.
Katrs cilvēks dzīvo kultūras vidē, bet ne katrs dzīvo civilizācijā.
…