Citoloģijas vēsture.
Pirmo mikroskopu izgatavoja 1590.g. Holandē, optikas meistara Jansena dēli.
Šūnu atklāja 1665. gadā Roberts Huks, pētot mikroskopā plānu korķa šķērsgriezumu.
17.gs. beigās, 18.gs. sākumā holandiešu dabaspētnieks Antons van Lēvenhuks atklāja vienšūņus, baktērijas, spermatozoīdus un eritrocītus.
1831.g. Roberts Brauns aprakstīja kodolu augu šūnās.
1838., 1839. g. balstoties uz botāniķa Matiasa Šleidena novērojumiem par augu šūnu savstarpējo līdzību, zoologs Teodors Švāns formulēja šūnu teoriju. Tās tēzes mūsdienu formulējumā ir :
šūna ir visu dzīvo organismu uzbūves un attīstības pamatvienība (visi dzīvie organismi sastāv no šūnām)
visu organismu šūnas pēc uzbūves, ķīmiskā sastāva un galvenajām dzīvības norisēm ir līdzīgas
šūnas vairojas daloties ( atklāja 1855. g. R. Virhovs)
daudzšūnu organismos šūnas specializējas pēc veicamajām funkcijām un veido audus.
…