Rūdolfs Blaumanis “Indrāni”.
“Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas”.
“Pasaulē jau nu tā gan ir, ik katram jāskatās uz priekšu. Uz turieni turieni tā dzīšanās, tur rās cerības, priekš tam tās pūles”.
“Bet es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi.”
Johans Volfgangs Gēte “Fausts”.
“Viss, ko es radīju pa dzīves sprīdi, ne mūžos nevar izgaisties. Šī laime mani saviļņo, nu baudu acumirkli augstāko”.
Aleksandrs Grīns “”Dvēseļu putenis”.
“Tagad viņiem nav vaļas: laikam ātras kājas, tālu vairs nav uzbrukuma stunda, un katra nokavēta minūte, pat katra sekunde, kas pazudīs aiz drāšgriezēju vainas, var prasīt daudz kauju brāļu dzīvības”.
“Sāpēt dedzina krūtis, stingst rokas, nejūtīgas jau top kājas, un ausīs sāk skanēt tālu zvanu šalka, bet debesis sāk grīļoties, dejo zvaigznes, un tuvāk šķiet nākam netālais priežu sils”.
“Pulcējieties zem latviešu karogiem! Jo vairāk mēs esam zaudējuši, jo vairāk mums jāiegūst”.
…