Spīdola ir īpatnējs tēls, kuru parasti mēdz interpretēt kā skaistuma simbolu un Lāčplēša līdzgaitnieci. Taču faktiski Spīdola ir “Uguns un nakts” “atslēga”. Spīdolas vārdi - “Es nepastāvu, es esmu kā saule, Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos - Bet manā visumā spīd un dzīvo viss” - ir konspektīva simbolisma filozofija, kas iemieso Raiņa ideju par simbola mainību un daudznozīmību. Spīdola dažbrīd mēdz biedroties arī ar tumsas spēkiem. Un tomēr tieši viņa ir tā, kas Lāčplēsim teic vārdus, kas ir arī vairāku citu Raiņa lugu pamatā: “Mainoties uz augšu, tu likteni pārspēsi!”
Citātu banka
Rainis „Uguns un nakts”
Pirmais cēliens
Spīdola: „Es esmu čūsku cilts, to neaizmirsti!”
Aizkrauklis par Spīdolu:
„Tik dari vien, kā tevim tīkas, dūjiņ,
Tu mīļāka man nekā miesīgs bērns.”
Spīdola: „Es esmu skaistākā par visu,
Kas zemes virsū?”
„Es pati sevim uzdevums,
Man cita nav.”
„Es pati vien sev vēlētāja,
Es zemeņogu apēdīšu,
Ja vien man tiks.”
Melnais bruņinieks par Spīdolu:
„Tavs spēks ir liels un valdošs, - vērts
Tās neminamās nakts.
Tu viņas valstij vairotāja būtu, -
Tā tu tik pārejošas zvaigznes spožums.”
Spīdola:
„Es esmu brīva un pati sev.
Tu kalpo pats un kalpot liec.
Tu manim rieb!”
Melnais bruņinieks par Spīdolu:
„Liktens liek, un viņš notiks.
Arī tu viņam esi padota,
Tev viņa lēmums jāizpilda.”
„Tu esi skaistāka par visu,
Kas zemes virsī – un ko zemais spēks
Nav spējīgs sniegt ar savām rupjām rokām,
Ne veikt un lauzt, un likt sev talkā.”
Spīdola:
„Es kustos pati,
Man klausa visi; jūs vāji bez manis; ej!
Ej, viņš nāk.
Es esmu skaistākā par visu,
Kas zemes virsū un zem zemes ellē.”
„Ā, ā! – tu un ne es!
Tu būtu skaistākā, ne es! Ne es?
Lāčplēsi, tu manis neilgojies?
Bet viņas! Ā, nožņaugt tevi!”
„Es esmu es, es pati nāku,
Es pati aizeju, es nezinu, kurp;
Kurp tīk –
Es spīdu pati iz savas gaismas,
Es – Spīdola,
Uguns mans tēvs.”
…
