Cīņa par kundzību pie Baltijas jūras 16.-18.gadsimtā

1621.g. zviedri ieņēma Rīgu Gustava II Ādolfa vadībā, karadarbība turpinājās līdz Altmarkas pamiera parakstīšanai 1629.g. Vidzemes iedzīvotājiem nācās maksāt īpašu kara nodokli, lai uzturētu zviedru armiju. Pēc Gustava II Ādolfa nāves valdīja viņa meita Kristīna, kuras valdīšanas laikā Vidzemes muižniecība atkal nostiprinaja savas pozīcijas un atjaunoja landtāgu darbību. Savukārt Kārļa X valdīšanas laikā, Zviedrija piedalījās karā, kas to novājināja. Kārļa X valdīšana Vidzemei nesa lielus zaudējumus, daudzi gāja bojā karā, iebrukumos un epidēmijās.
Kārlis XI uzsāka muižu zemju atgūšanu, izraisot vācu muižniecības naidu, jo muižu nomnieki nevarēja piedalīties landtāgā kā dzimtmuižnieki1. Laigan, Kārlis XI vairākkārt ierosināja dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē, landtāgs to neizdarīja. Tika uzsākta agrārreforma, zemes pārmērīšana un zemnieku aramzemju apvienošana. …