16. – 18. gs cīņa par kundzību uz Baltijas jūras pārvērtās nebeidzamos karos. Ļoti nozīmīgs bija karš 17. gadsimteņa sākumā, kas notika starp Poliju un Zviedriju. Par vienu no postīgākiem Eiropas kariem 17. gs mēdz uzskatīt trīsdesmitgadu karu Vācijā (1618. – 1648.). Zviedru – poļu karš norisinājās visas Latvijas teritorijā: Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Dažas cīņas šai karā notika arī ārpus Latvijas – Igaunijā un Lietuvā. Zviedru nolūks bija iekarot visu Latviju (nevis tikai Vidzemi), un arī kara iznākums lielā mērā ietekmēja Latvijas vēsturi un latviešu tautas likteni, tāpēc tas ir ļoti svarīgs Latvijai. Ar Zviedrijas iekārojumiem latvieši nonāca tās protestantiskās kultūras lokā. Zviedrijā valdošie kulturālie ideāli par izglītību un politiskā koncepcija par zemnieku kārtu atspoguļojās, kaut vājinātā veidā, arī iekarotajās zemēs. Netieši tie ietekmēja latviešus arī ārpus Vidzemes robežām.
Kara iemesli ir meklējami 16. gs. notikumos, tie bija, pirmkārt, visu Eiropas lielo valstu centieni pēc dominium maris Baltici. Tas ir termins, ar ko apzīmē centienus vienai Eiropas valstij valdīt pār Baltijas jūru. Otrkārt, konfesionālās domstarpības Eiropā. …