Pieņemot, ka cilvēka izcelšanos izskaidro Dārvina teorija, jāteic, ka cilvēks ir no dabas radies un jau pašos pirmsākumos tam ar dabu bijis visciešākais kontakts. Tādēļ rodas jautājums par cilvēka ietekmi uz dabu.
Pirms Neolītiskās revolūcijas (pārejas no vācēju sabiedrības uz zemnieku, lopkopju sabiedrību) cilvēka kaitējums dabas resursiem bija niecīgs, bet iemācoties izmantot dabas resursus, apstrādāt metālus un fenomenāli attīstot tehniku un tehnoloģijas, cilvēks ne vien kļuva par biosfēras līderi, bet arī aizvien vairāk sāka patērēt dabas resursus un sāka tai kaitēt.
Par šī referāta prioritāti esmu izraudzijies aplūkot daļu negatīvu gadījumu, kad pie dabas pārmaiņām vainojams cilvēks, jeb antropogēnās vides mūsdienās.
Dabas resursu izsīkšana
Mūsdienas no aizvēstures galvenokārt atšķiras ar to, ka mūsdienās aizvien vairāk dabas resursu tiek izmantoti cilvēku dzīves apritē. Mainijies ne vien izmantojamo dabas elementu daudzums un dažādība, bet arī temps, kas tad arī rada problēmas. Daudz izmantojamie resursi ir neatjaunojami vai atjaunojas ļoti lēnos tempos.
Zeme
Dabas nozīmīgākais elements ir zeme, kas mūs apgādā ar dzīves vietu, augiem, dzīvniekiem un citām vitāli nepieciešamām lietām. Ir tikai pašsaprotami, ka zeme kļūs par pirmo antropogēnās vides izpausmi. Šo faktu pierāda pasaules zemes fonda struktūra. …
