Satversmes 8. nodaļa “ Cilvēka pamattiesības ” tika pieņemta Saeimā 1998. gada 15. oktobrī un tā stājās spēkā 1998. gada 6. novembrī. Satversmē noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, citiem likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tajā ir iekļautas visas tās pamattiesības un brīvības, kuras atbilst vispārējo cilvēktiesību klasifikācijai pēc satura, un proti:
tiesības uz fizisko integritāti – šeit galvenokārt pieskaitāmas jebkuras personas tiesības uz dzīvību, uz tās fizisko neaizskaramību. Tās ir tiesības, kas visciešāk ir saistītas ar indivīda izdzīvošanu. Satversmes 93.p. nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums, bet 94.p., ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un ka cilvēka brīvību nedrīkst atņemt un ierobežot citādi kā tikai saskaņā ar likumu. 95.p. savukārt noteikts, ka ir aizliegta jebkāda spīdzināšana vai citāda cietsirdīga attieksme pret cilvēku.
Tiesības uz personiskās sfēras neaizskaramību – runa iet par personas cieņu un godu, intīmo dzīvi, autortiesībām u.t.t. Latvijas Republikas Satversmes 95.p. garantē, ka cilvēka godu un cieņu aizsargā valsts. 96.p. nosaka ikviena tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Autortiesības un patenttiesības aizsargā Satversmes 113.p.…