CVTies. galvenokārt runā par starptautiskajiem tiesību aspektiem. Tās ir ļoti plašas apjoma ziņā, jo runā par plašu veidu cilvēku tiesībām (vīriešu, sieviešu, ekonomiskās solidaritātes, brīvības u.c.), aptverot fizisko, garīgo, morālo u.c. integritātes.
Starptautisko un nacionālo CVTies. rašanās.
Vispārējo CVTies. vēsturiskie un juridiskie aspekti
CVTies. ir katras valsts pastāvēšanas jēga un būtība, jo valstij CVTies. jānodrošina un jāveicina to attīstība un aizsardzība.
CVTies. ir tiesību normu kopums, kas regulē cilvēka statusu sabiedrībā konkrētā valstīs, konkrētās valstīs dažādās situācijās.
CVTies. ir izgājušās garu attīstības posmu. Pirmais CVTies. regulējošais dokuments tika pieņemts Anglijā (1215.g.) “Lielā brīvības Harta” – tā ierobežoja karaļa varu pār padotajiem un deva tiem juridiskas garantijas, ja CVTies. tika pārkāptas. LBH ir spēkā ar`I vēl šodien.
Pēc tam vairākus gadus nekas CVTies. jomā nenotika. Daudzas idejas toties tika gūtas Franču Lielās revolūcijas laikā un pēc tam Napoleona Bonaparta laikā – “Napoleona kodekss” – Francijas 1804. gada Civilkodekss. Šo kodeksu izstrādāja tiešā napoleona vadībā, kurš sevi uzskatīja par ļoti labu ģimenes tiesību zinātāju. Kodekss bija veltīts tikai fiziskām personām un tas neskāra jautājumus, kas attiecas uz juridiskām personām. Napoleons pat teica ”….ka ļaudis aizmirsīs viņa uzvaras, bet viņa kodekss – tas dzīvos mūžīgi”. Kodekss netika tulkots apmēram 80. gadus un tika ņemts par paraugu citu valstu kodeksiem – arī Latvijā. šajā kodeksā nebija noteiktas starptautiskas tiesību normas, kas regulētu fiziskas personas indivīda statusu.
Pirmās šādas normas bija noteiktas 1907. gada Hāgas 2. konferences laiķa. Tās bija humanitārās - par civiliedzīvotāju aizsardzību kara gadījumā, kara līdzekļu lietošanu u.c. Šajā konvencijā pieņemtās normas netika ievērotas II. pasaules kara laikā. 20. gs. sākuma radās arī koncepcija, ka starptautisko tiesību vispār nav, jo nav vienotas pasaules valsts. Tieši rupjie pārkāpumi II. PK laikā bija tas iemesls, ka CVTies. tika atzītas par starptautiskā miera & drošības galveno elementu (ANO Statūti).…
