Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu(indivīdu grupām), tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ietvertas starptautiskos dokumentos un Latvijas Satversmē un likumos. Cilvēktiesības veido demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatu.
Cilvēktiesību idejas pirmavoti meklējami filozofu traktātos, tādējādi cilvēktiesību vēsturi veido atsevišķas idejas, kas vēlāk tika iestrādātas arī konkrētās valstu deklarācijās. Senākie rakstītie avoti, kuros skarti cilvēktiesību, pienākumi un atbildības jautājumi, tapuši pirms antīkā laikmeta: P(piemēram): (Babilonijas Hammurapi kodekss, Bībele, Korāns un Konfūciju krājums). Daži teorētiķi atsaucas uz Veco derību - cilvēktiesību ideja, P; tiesība uz dzīvību – bauslī ”Tev nebūs nokaut”.
Taču pirmie demokrātisko ideju principi meklējami sengrieķu un romiešu domātāju darbos: P: Platons ”Valsts”- raksturo valsts formas, starp tām arī demokrātiju, Aristotelis -pamatoja taisnīguma ideju, kas saistīta ar priekšstatu par valsti. …
