Cilvēkkapitāls un cilvēkkapitāla teorija

Latvijā ir liels augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvars ES. Uz 1000 cilvēkiem Latvijā ir 47 cilvēki, kas ieguvuši visaugstāko izglītības pakāpi, vēl tādi rādītāji visā ES ir tikai Somijai. Jebkuras valsts ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka tās iedzīvotāju skaits, viņu zināšanas, darba motivācija. Mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas un nepārtraukti mainās un uzlabojas tehnika un notiek nepārtraukta informācijas apmaiņa, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc darbaspēka, kas visu iepriekš minēto spētu saņemt, analizēt, izmantot ikdienas praksē, pārvērst priekšrocībās, lai palielinātos organizācijas konkurences spējas. To spēj veikt izglītoti un kompetenti cilvēki. Tas nozīmē, ka ir augusi cilvēkkapitāla nozīme ekonomikā, ko pierāda Pasaules bankas pētījumi, kuros konstatēts, ka fiziskais kapitāls sastāda 16% no valsts bagātības, dabas resursi 20%, bet cilvēkkapitāls 64% no visas valsts bagātības.
Cilvēkkapitāls ir tas cilvēka spēju un iemaņu kopums, no kura atkarīgs viņa ekonomiskās un sociālās aktivitātes kopums. Cilvēkkapitāla definīcijas parasti akcentē indivīda izglītību, iemaņas prasmes un zināšanas, kas palielina viņa ekonomiskās darbības produktivitāti. Cilvēkkapitāls ietver gan tehniskās, gan sociālās iemaņas. Sabiedrības cilvēkkapitāla attīstību būtiski ietekmē tās cilvēkresursi. Ja sabiedrībā samazinās darbspējas vecuma cilvēku īpatsvars un pilnvērtīgi neatražojas cilvēkresursi, var būtiski pasliktināties citu grupu – bērnu, jauniešu, pensionāru – dzīves apstākļi, samazināties finansiālie resursi sabiedrības cilvēkkapitāla attīstībai. …