Cilvēka vieta un iespējas vēstures procesā pēc O.Špenglera uzskatiem

Vai cilvēks ir subjekts vai objekts (Faustiskajā laikmetā)?
Vai viņš ietekmē un plāno sabiedrības attīstību, pakļaujas procesiem vai tiek vadīts?
Cilvēka brīvība, gribas brīvība kā vēstures faktors.
Cilvēka un Dieva attiecības vēstures procesā. Dieva līdzdalība vēstures procesā.

Pamatīga teorija par civilizācija un cilvēci kopumā. Kritizējis, bet nav noliedzis.

Jebkura kultūra iziet cauri atsevišķa cilvēka vecuma pakāpēm. Katrai no tām ir sava bērnība un jaunība, savs pilnbrieds un vecums...
Vienotas vispārējās civilizācijas kultūras nav un būt nevar, cilvēces attīstība norisinās lokālo kultūru ietvaros, no kurām autors izdala 8 un kā jauno krievu kultūru. Kad Špenglers rakstīja grāmatu, Krievijas zemniecība vēl bija dzīva. Tradicionālais katras kultūras attīstības veids: no zemniecības nāk aristokrātija un garīdzniecība.

Špengleram kultūra sākas ar jaunu sapratni par telpu (platību, izplatījumu), laiku, cipariem (skaitļiem) un dvēseli.

Ne tikai pasaule rada cilvēku, bet cilvēks rada pasauli (pasaules uztvere) un viņš arī tajā dzīvo.…