Katra Cilvēka aktivitātes darbības pamatā ir vajadzība. Vajadzība ir saistīta ar kaut kā trūkumu, ko izjūt cilvēks. Novērst trūkumu, apmierināt vajadzību iespējams ar mērķtiecīgu rīcību.
Ir divu veidu vajadzības:
Iekšējā vajadzība, kas radusies cilvēka psihē,
“priekšmetiskā” vajadzība, kas atrodas apkārtējā pasaulē.
Ir vairākas vajadzību klasifikācijas. Amerikāņu zinātnieks A.Maslovs (Maslow) vajadzības sakārtojis pēc to apmierināšanas kārtības, t.i., hierarhiski (secīgs izkārtojums no zemākas pakāpes līdz augstākajai). Katra nākamā vajadzība kļūst aktuāla tikai tad , kad kaut minimāli ir apmierināta zemākā līmeņa vajadzība. Veidojas vajadzību kāpnes, pa kurām cilvēks cenšas sasniegt vajadzību piramīdas virsotni.
Katra personība ir individuāla un unikāla. Tās atšķiras ar to, kurš līmenis katram cilvēkam ir pats svarīgākais. To nosaka personības veidošanās process un apkārtējā vide. Visiem cilvēkiem viens nosacījums vajadzību aomierināšanai ir vienāds- dienā ir 24 stundas. Tam, kas mums ir svarīgākais, mēs laiku atrodam vienmēr, tam, kas mazāk svarīgs, mums laika nepietiek.
Vitālās un fizioloģiskās vajadzības.
Normālā sabiedrībā nav napieciešams cīnīties par savu eksistenci. Ja cilvēks jūtās apdraudēts, viņš var kļūt agresīvs.
Vajadzība pēc drošības ir saistīta ar vajadzību pēc stabilitātes. jo:
grūti pielāgoties mainīgajai situācijai,
jebkura neskaidrība paaugstina nedrošību (ir nepieciešamība pēc informācijas, kaut arī negatīvas).…
