F. Engels uzskatīja, ka tieši darbs padarīja pērtiķi par cilvēku un nekas cits. Nebija nekādas dieva rokas iejaukšanas, nenotika mutācijas un evolūcija ir darba procesa attīstība, kura rezultātā attīstījās arī pērtiķcilvēku darba iemaņas, instrumenti, kas sekmēja smadzeņu ķermeņa un iemaņu attīstību. Arī sabiedrība radās darba rezultātā, tā bija nepieciešama lai sekmīgāk un intensīvāk izpildītu darbu.
F. Engelsa darbā „ Darba loma pērtiķa tapšanā par cilvēku” viņš pakāpeniski un loģiski izskaidro visu cilvēka attīstības gaitu un pamat atziņa ir tāda kā darbs ir katras bagātības avots. Par pirmo no evolūcijas soļiem viņš uzskata funkciju pārdalījumu starp rokam un kājām un stāvas gaitas izveidošanās. Un tieši stāvā gaita bija izšķirošais solis pērtiķa tapšanā par cilvēku. Par galveno darba instrumentu viņš uzskata pašas rokas, tas attīstījās no paaudzes paaudzē, līdz kļuva lokanākas, brīvākas un spēja pildīt vairākas funkcijas. Šīs periods aizņēma ļoti daudz laika, neizsakāmi daudz, tomēr tas notika un attīstoties rokām, pēc Darvina korelācijas līkuma attīstās arī citas ķermeņa daļas. Es šīm apgalvojumam piekrītu un man tas liekas loģiski, ja kaut kāda ķermeņa daļa maina vai papildina savas funkcijas, tad notiek funkciju pārdalījums un trūkstošas funkcijas uzņēmās kāda cita ķermeņa daļa. Līdz ar to rodas vairāk apstrādājamas informācijas smadzenēm un palielinās impulsu un spriedzes apjoms, kas izraisa vajadzību pēc ķermeņa attīstības kopumā. …
