Lielākā dzīves vērtība ir bērni. Jau sākoties grūtniecībai, ne tikai sievietei ir jāapzinās, cik liela atbildība būs jāuzņemas un kādu lomu viņa ieņems pēc bērna dzemdībām, bet arī tēvam skaidri jāapzinās sava līdzdalība bērna audzināšanā un ģimenes labklājības veidošanā. Domājot par bērnu, mainās skats uz visu iepriekš piedzīvoto, jo turpmāk jādomā ne tikai par savu personisko mērķu sasniegšanu, bet arī par bērnu. Lai spētu pilnvērtīgāk izprast un izanalizēt personas attīstības posmus, par piemēru ņēmu savu 19 gadus veco brālēnu Aigaru, jo, lai arī viņš ir ļoti mierīgs, nosvērts un pašpārliecināts, viņš ir arī ļoti interesanta un spilgta personība. Informāciju par dažādiem ar attīstību saistītiem notikumiem pirmajos dzīves gados ieguvu no viņa vecākiem un vecvecākiem, jo visi dzīvo vienā mājā, savukārt vēlāk notiekošo es atceros pati, jo bieži vien ciemojos brālēna mājās un mums bija labas, draudzīgas attiecības. Jāatceras arī tas, ka, lai spētu orientēties brālēna dzīves laikā notiekošajos psihiskajos, fiziskajos un sociālajos procesos, to cēloņos un sekās, kā arī prognozēt to ietekmi uz personības attīstību, ir jāpievērš uzmanība katra cilvēka dzīves posma īpatnībām, kā arī dzīves laika sadalījumam atšķirīgos posmos, kuri ir secīgi, lai iepriekšējais posms nodrošinātu nākamo.Vadoties pēc teorijas, cilvēka dzīve ir sadalīta vairākos vecumposmos. Dažādiem autoriem ir atšķirīgas teorijas un katrs no viņiem izdala dažādus vecumposmus. Tā, piemēram, ja Z. Freids balstās uz Id psiholoģiju un viņu interesēja tādi neapzinātie spēki kā seksuālās dziņas, kas darbojas uz personību, tad E. Eriksona teorija saistās ar „Es” psiholoģiju, kad par nozīmīgāko faktoru personības attīstības ietekmēšanā tiek uzskatīta sabiedrība, t.i. sociālā vide. Tā ietver ģimeni un sabiedrību kopumā. E. Eriksons personības attīstību skaidro kā adaptāciju sociālajā vidē un cilvēka dzīvē izdala astoņas stadijas 2. Darbā tiek apskatītās pirmās piecas stadijas, jo analizēta tiek persona, kura ir sasniegusi 19 gadu vecumu. Šie vecumposmi jeb stadijas tiek smalkāk sadalīti piecās sfērās- kognitīvajā, afektīvajā, motivācijas sfēra, „ Es” koncepcijā un uzvedības sfērā.…