Cietvielas, šķidrumi un gāzes molekulārfizikā

Gāzes.
Molekulārfizika ir fizikas nozare, kas pētī ķermeņa īpašību atkarību no vielas molekulārās uzbūves, molekulu mijiedarbības spēkiem un molekulu kustības rakstura.
Tiek pieņemts, ka gāzu molekulārā uzbūve ir šāda:
● Gāzes molekulas atrodas lielā attālumā cita no citas. Tādēļ gāze ir viegli saspiežama un difūzija tajā norisinās strauji.
● Gāzes molekulu mijiedarbības spēki ir mazi. Atgrūšanās spēki izpaužas tikai molekulu savstarpējās sadursmēs vai sadursmēs ar trauka sienām. Pievilkšanās spēkus daudzos gadījumos vispār var neievērot. Tādēļ gāze spēj ieņemt jebkuru tilpumu.
● Gāzes molekulas kustas haotiski un turklāt ar lieliem ātrumiem. Molekulām šādi haotiski kustoties, notiek to sadursmes gan savā starpā, gan ar trauka sienām.
Zinot šo gāzu molekulāro uzbūvi, var izskaidrot šādas gāzu īpašības:
tās ieņem jebkuru tām iespējamo tilpumu
gāzes ir samērā viegli saspiežamas
gāzu blīvums ir ievērojami mazāks nekā šķidrumu un cietu vielu blīvums
gāzes ir kustīgas un izplatās pa visu telpu, kurā ir ieslēgtas, kā ari tās viegli iespiežas viena otrā. Taču molekulas trajektorija ir lauzta līnija. Trajektorijas lūzumi norāda vietas, kur notikusi molekulas sadursme ar citu molekulu. Šo attālumu, kuru molekula noiet no vienas sadursmes līdz otrai, sauc par brīvā ceļa garumu λ. …