HDD (Hard Disk Drive, cietais disks) ir sistēmas bloka komponente, kas nodrošina pastāvīgu informācijas glabāšanu, atšķirībā no operatīvās atmiņas, no kuras, beidzoties strāvas padevei, informācija zūd. Cietais disks ir viena no datora komponentēm, kas ietver sevī, gan mehāniskās, gan elektroniskās sastāvdaļas.
1. Galvenie bloki
HDD sastāv no diviem pamat blokiem. Pirmais ir mehāniskais bloks, kas ietver sevī pašus diskus, griešanās dzinēju, magnētisko galviņu bloku un galviņu kustības dzinēju. Šis bloks ir hermētiski noslēgts. Otrs bloks ir elektronikas bloks. Tā ir plate ar mikroshēmām. Uz tās atrodas HDD operatīvā atmiņa, pastāvīgā atmiņa ar vadības programmatūru, ciparu signālu procesors, kas apstrādā signālus un vadības procesors.
Mehāniskajā blokā atrodas ass ar vienu vai vairākiem diskiem. Katra diska katrā pusē atrodas galviņas, kas veic datu nolasīšanu un ierakstīšanu (informācijas ierakstīšana un nolasīšana tiek veikta no abām diska pusēm). Galviņas ir piestiprinātas pie stiprinājumiem un veic kustības starp diska centru un ārējo malu. Darbības laikā galviņas it kā lido pār diska virsotni uz gaisa spilveniem, kas rodas, šiem diskiem griežoties. Attālums starp galviņu un diska virsotni ir aptuveni devītā daļa no cilvēka mata diametra, tāpēc ir ļoti svarīgi lai hermētiski noslēgtajā blokā neiekļūtu putekļi un citi svešķermeņi. Kad diska griešanās ātrums krītas vai pārtrūkst strāvas pievade galviņas tiek novadītas tuvāk asij uz tā saucamo „parkošanās” zonu, kur tiek noliktas uz diska virsotnes. Informācijas ierakstīšana šajā zonā nenotiek. Šāda zona ir nepieciešama, lai netiktu bojāta diska darba virsotne, kā arī lai netiktu bojātas galviņas. Zem diskiem atrodas dzinējs, kas var būt plakans vai arī iebūvēts asī, uz kuras atrodas diski. Disku griešanās rezultātā veidojas liela gaisa plūsma, kas tiek pastāvīgi attīrīta ar filtra palīdzību, kas uzstādīts mehāniskā bloka vienā malā.
…