1962.gadā IBM izgatavoja 1301 Advanced Disk File. Tā izgatavošanas laikā tika pielietotas vairākas jaunas tehnoloģijas, kas izmainīja turpmāko disku attīstīšanos un tiek lietotas arī mūsdienās. IBM kompānijas speciālisti atklāja, ka lasošajai galviņai nemaz nav jāsaskaras ar cietā diska virsmu, lai dati tiktu saglabāti uz magnētiskajiem diskiem. Šis atklājums, tad arī bija disku ražošanas tehnoloģiju attīstība pamats, kas vēl joprojām tiek izmantots mūsdienu datoru cieto disku ražošanā.
Laikam ritot uz priekšu, cieto disku ietilpība strauji pieauga. Salīdzinot pirmo cieto disku, kura ietilpība bija 3,5MB, tikai pēc 35 gadiem cieto disku ietilpība pārsniedza 1Gb robežu. Sākot ar šo laika momentu cieto disku attīstība notika ļoti strauji. Ik pēc pāris gadiem to ietipība pieauga ģeometriskā progresijā. Pēdējais pagājušā gada jaunums bija Western digital izstrādātais 2,5” cietais disks, kura ietilbība sasniedza 1Tb robežu. Mūsdienās tirzniecībā ir atrodami cietie diski sākot no 80Gb līdz beidzot tādi disku masīvi, kuru ietilpība jau ir 4Tb.
Kā tad īsti strādā klasiskais cietais disks? Cietajā diskā ir ass, kurā ir iebūvēts motors, kurš veic 5400, 7200 vai 14000RPM, kurš ir vairāk paredzēts dažādiem serveriem. Šai griezošajai asij apkārt ir nostiprinātas vairākas, ar magnētisku pārklājumu pārklātas, alumīnija vai stikla diski jeb plātnes. Nolasīšanas un ierakstīšanas galviņas ir nostiprinātas garas sviras galā, kas var kustēties ap savu asi, tādejādi sasniedzot jebkuru magnētiskā diska virsmas punktu, protams, ja griežas motors un tas griež magnētiskos diskus. Lasīšanas rakstīšanas galviņu sviras kustināšanai lieto spoli un divus magnētus. Līdz laikam, kad cieto disku ietilpība bija daži simti megabaiti, tika lietotas arī līdzīga veida lasīšanas/rakstīšanas galviņa kā diskešu iekārtām un optisko disku iekārtām, kur galviņas ir nostiprināta uz skrūves, kuru griež motors.
Datus ieraksta koncentriskos, apaļos celiņos. Celiņi diska ārpusē ir garāki un tajos var ierakstīt vairāk informācijas kā celiņos diska iekšpusē. Tā, kā diska plašu rotācijas ātrums ir konstansts, tad nolasīšanas un ierakstīšanas ātrumi ārējos celiņos ir lielāki kā iekšējos celiņos. Viss šis laiks, kurā dati tiek ierakstīti, tiek sadalīts sektoros.
Katras virsmas nolasīšanai un ierakstīšanai ir sava galviņa, bet tās visas ir nostiprinātas uz vienas sviras un kustas kopā. Ierakstot vai nolasot tiek ierakstīts vai nolasīts viss sektors.
…