Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi. Cēlgāzu atomi nav savietojušies molekulās, tāpēc var teikt, ka tās ir vienatoma molekulas.[4;222] VIIIA grupas elementiem ir pilnībā aizpildīti ārējie enerģijas līmeņi. Tāpēc tiem ir ļoti zema ķīmiskā aktivitāte.[4;222] Tie ir ķīmiski visinertākie elementi un vai nu neveido savienojumus nemaz, vai arī to veidotie savienojumi ir nestabili. Agrāk uzskatīja, ka šīs vielas neveido savienojumus ar citu elementu atomiem un tādēļ tās nosauca par inertajām gāzēm.[2;227]
Palielinoties atommasai, palielinās reaģētspēja (tāpēc, ka tad ārējie elektroni atrodas tālāk no kodola un ir piesaistīti ar mazākiem pievilkšanas spēkiem).[2;227] Cēlgāzes ir samērā grūti sašķidrināmas. Iespēja cēlgāzes sašķidrināt palielinās virzienā no hēlija uz radonu. Šajā pašā secībā pieaug arī cēlgāzu šķīdība ūdenī.[4;223] Cēlgāzu spēja veidot ķīmiskos savienojumus samazinās virzienā no ksenona uz argonu. Ķīmiski visaktīvākajam vajadzētu būt radonam, taču tā savienojumu radioaktivitātes dēļ tie ir maz izpētīti. Lielākais savienojumu skaits iegūts ksenonam.[4;223]
Cēlgāzes parasti ir sastopamas atmosfērā. Tās ir bezkrāsainas gāzes bez smaržas. Cēlgāzēm ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības spēki, tāpēc tās ir gāzes ar ļoti zemu viršanas un kušanas temperatūru.[2;227] Cēlgāzes dabā veidojas dažādos kodolprocesos. Kosmoss ar cēlgāzēm ir bagātāks nekā Zemes atmosfēra. Zemes atmosfērā cēlgāzu tilpumdaļa ir apmēram 0.94 %. Cēlgāzes satur arī dažādas dabasgāzes un daži minerāli.[2;227]
…