CD-ROM uzbūve un tehnoloģija

Īsa CD vēsture
Pirmais optiskais disks, kas tika nolasīts un ierakstīts, izmantojot optiskās ierīces (lāzerus), tika radīts vēlajā 1960. gadā. Džeimss Rasels (James T. Russel) izveidoja sistēmu, kura spēja gan ierakstīt, gan nolasīt audio/video diskus, izmantojot gaismu, resp., bez tieša kontakta starp disku lasošās (rakstošās) galviņas. Rasels radīja gaismjutīgu disku, kas spēja saglabāt informāciju viena mikrona platuma ceļos, kuros bija gaiši-tumši punktiņi. Tos nolasīja lāzers un pārvērta par elektronisku signālu, kuru ieskaņoja vai attēloja īpašas sistēmas - dekodētāji. Rasela nodibinātā kompānija 1980. gadā izgatavoja pirmo disku atskaņotāju. Tomēr šī tehnoloģija tā arī neizplatījās līdz tam brīdim, kamēr ar to sāka nodarboties SONY un PHILIPS. 1982. gadā SONY un PHILIPS laida klajā pirmo kompaktdisku formātu (CD), kas tika nosaukts par CD-DA (Compact Disk Digital Audio). Gadiem ejot, kompānijas izveidoja jaunus standartus, kas bija nepieciešami, lai apmierinātu arvien vairāk pieaugošās vajadzības. Digital Versatile disc (DVD) tika radīts 1994. gadā, kad tika piedāvāti vēl divi jauni formāti - Super Disks (SD) un daudzveidīgas vides formāts (Multimedia CD arba MMCD). Ražotājiem nekādi neizdevās vienoties par vienotu formātu līdz pat 1996. gadam. Un tikai šajā gadā DVD tika izvēlēts kā kopējs un visiem ražotājiem piemērots standarts. Pēc pāris gadiem DVD panāca un iespēju ziņā apsteidza jau novecojušo CD formātu, tika un vēl joprojām tiek radīti jauni formāti un to modifikācijas.

…