CD rakstīšanas metodes

Kompaktdisks sastāv no polikarbonīta pamatnes, atstarojošā slāņa un aizsargslāņa. Par atstarojošo virsmu parasti izmanto uzputinātu alumīnija slānīti. Atšķirībā no citiem datu nesējiem, kuriem celiņi ir koncentrisku riņķu veidā, kompaktdiskam ir tikai viens fiziskais celiņš nepārtrauktas spirāles veidā. Datu nolasīšana notiek ar lāzera stara palīdzību. Staram nokļūstot uz gaismu atstarojošo saliņu, tiek novirzīts uz fotodetektoru, kurš to inerpretē kā bināro vieninieku. Lāzera staram nokļūstot iedobē, tas izklīst un tiek noslāpēts - fotodetektors fiksē bināro nulli.
Dati kompaktdiskā tiek dalīti sektoros.
Disku ierakstīšana
Sesija (session) – nulles celiņš, pēc kura seko viens vai vairāki skaņas vai informācijas celiņi un beigās ir nobeigumu zona.
Informācija kompaktdiska tiek ierakstīta vienā nepārtrauktā spirālveidīgā celiņā.
Viensesijas diskā nobeiguma zona aizņem 13,8 MB, daudzsesijas diskā 4,6 MB.
Daudzsesijas disku ierakstīšanai izmanto trīs pamata metodes:
1.Disk-at-Once – visa informācija tiek ierakstīta par vienu reizi, neatslēdzot rakstošo lāzeri.
2.Track-at-Once – katrs sesijas celiņš tiek ierakstīts atsevišķi (lāzers ieslēdzas un izslēdzas), beigās sesija tiek noslēgta.
3.Pakešu ieraksts – tiek izmantota universāla failu sistēma UDF (Universal Disk Format), kura ļauj strādāt ar kompaktdisku tāpat kā ar disketi.…