Kas un kā romānā mainītos, ja par savu bērnību stāstītu Olivers pats?Padomājiet, kas par jūsu bērnību zina vairāk-jūsu vecvecāki, vecāki vai jūs paši!
Manuprāt, ja Olivers pats stāstītu par savu bērnību, viņš daudz ko nepastāstītu, jo nespētu visu atcerēties. Turklāt , visu redzēto un dzirdēto viņš stāstītu, kā no sava skatu punkta t.i. maza bārenīša, kas noteikti domā citādāk, nekā kāds pieaugušais. No bērnības mēs ļoti daudzus notikumus nespējam atcerēties, jo tāds ir mūsu prāts. Piemēram, es atceros tikai konkrētus fragmentus vai dažas stundas, pārējo man ir stāstījuši vecāki, radinieki, vai pieaugušie, kuri mani atcerās maziņu, bet es tos redzu pirmo reizi dzīvē, lai gan es viņus vienkārši netaceros. Par manu bērnību visvairāk zina mamma, un ,man šķiet, ka tā ir lielākajai daļai cilvēku, jo tieši viņa ir vienmēr klāt, māca staigād un runāt, baro, lasa pasakas un mīl no visas sirds.Mamma ir tā, kura dot mums dzīves gudrības jau no bērnības , un mamma ir tā, kuru mēs klausam,pat ja viņa ir dusmīga.…