-
Būvniecības ekonomika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievadlekcija | 4 |
1.1. | Identificēt nozīmīgākās problēmas būvniecībā valsts, Eiropas un pasaules mērogā | 4 |
1.2. | Atklāt identificēto problēmu nozīmīgākos cēloņus un izteikt savu viedokli par veicamajiem pasākumiem problēmu mazināšanai | 4 |
2. | Būvniecības politika | 6 |
2.1. | Raksturot Latvijas būvniecības politiku, tās mērķus un uzdevumus | 6 |
2.2. | Identificēt nozīmīgākos būvniecības ekonomikas attīstību raksturojošos rādītājus un sarindot tos prioritārā kārtībā, ņemot vērā situāciju Latvijas tautsaimniecībā | 6 |
3. | Būvniecības ekonomikas funkcijas | 7 |
3.1. | Būvniecības ekonomikas pamatpretruna | 7 |
3.2. | Būvniecības ekonomikas pamatproblēma | 8 |
3.3. | Identificēt procesus būvniecībā, kuru pētīšanā tiek pielietotas loģiskās pieejas metode, kā arī analīzes un sintēzes metode | 9 |
4. | Būvniecības ekonomikas makro līmenis un tautsaimniecība | 10 |
4.1. | Būvniecības saistību ar citām TS nozarēm nosaka šādi nozīmīgākie aspekti | 10 |
4.2. | Būvniecības ekonomikas resursi | 11 |
4.3. | Raksturot būvniecības nozares kopējo un atšķirīgo salīdzinājumā ar citām TS nozarēm | 11 |
5. | Būvniecība un būvniecības produkts | 12 |
5.1. | Būvniecības produktam raksturīgas šādas papildus tehniskās īpatnības | 12 |
5.2. | Identificēt būvniecības produkta pazīmes, kuras var ietekmēt konkurenci būvniecības nozarē | 12 |
5.3. | Identificēt vismaz 5 nozīmīgākās būvniecības produkta ekonomiskās pazīmes un raksturot to izmantošanas iespējas būvuzņēmuma peļņas palielināšanai pašreizējā BN attīstības stadijā | 13 |
6. | Būvniecības ekonomika un valsts politika | 14 |
6.1. | Katras valsts politiku veido šādas nozīmīgākās dimensijas | 14 |
6.2. | Raksturot Latvijas valsts politikas ietekmi uz būvuzņēmējdarbību un tās efektus | 14 |
6.3. | Valsts konkurences politika var radīt šādus efektus būvniecības nozarē un tautsaimniecībā | 14 |
7. | Tautsaimniecība – BN attīstības augsne | 16 |
7.1. | Savākt datus par būvniecības nozares un BUD attīstības raksturu laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam | 16 |
7.2. | Izanalizēt savāktos datus, lai identificēto nozīmīgākās izmaiņas BN un BUD attīstības raksturā | 16 |
7.3. | Noteikt BN un BUD attīstības tendences dažādās EAC fāzēs | 17 |
7.4. | Raksturot būvniecības nozares un būvuzņēmējdarbības attīstības draudus un iespējas, ņemot vērā IKP pieauguma izmaiņu raksturu un tendences 2012.gadā | 17 |
8. | Ekonomikas attīstības cikli un būvniecība | 18 |
8.1. | Identificēt Latvijas TS un BN ciklisko raksturu. Salīdzināt to ar attiecīgajiem rādītājiem Igaunijā un Lietuvā | 18 |
8.2. | Raksturot un pamatot pašreizējā TS un BN attīstības cikla ietekmi uz BP cenām 2014.gadā un tuvāko 2 gadu laikā | 18 |
9. | Būvniecības nozares attīstības dinamika | 19 |
9.1. | Salīdzināt BN saražotās PV izmaiņas FC ar attiecīgā rādītāja izmaiņām saistītās nozarēs | 19 |
10. | Būvniecības produkta pieprasījums | 20 |
10.1. | Identificēt dažāda veida BP pieprasījumu raksturojošos rādītājus | 20 |
10.2. | Sarindot identificētos rādītājus prioritārā kārtībā | 20 |
10.3. | Izveidot dinamiskās rindas, kurās tiktu iekļautas aktuālās izmaiņas BP pieprasījumā | 20 |
10.4. | Identificēt BP pieprasījuma pieauguma veicinošos un pieaugumu bremzējošos faktorus pašreizējā valsts ekonomikas attīstības stadijā | 21 |
11. | Būvniecības resursi un efektivitāte | 22 |
11.1. | Vai resursi ir ierobežoti un kas par to liecina? | 22 |
11.2. | Identificēt BUD izmantotā kapitāla pazīmes un klasificēt pēc identificētajām pazīmēm | 22 |
11.3. | Identificēt BUD izmantotā resursa “zeme” klasifikācijas pazīmes un klasificēt to pēc identificētajām pazīmēm | 22 |
11.4. | Būvuzņēmējdarbībā izlietotajiem resursiem ir kopējās un atšķirīgās pazīmes, kas nosaka to funkcionālo nozīmi dažādu BP ražošanā | 23 |
11.5. | Kāda saistība BUD-bā resursiem ar konkrētu būvniecības objektu? | 23 |
11.6. | Vai BUD-bā iespējams resursus ietaupīt jeb ieekonomēt, un kā tas iespējams? | 23 |
11.7. | Sastādīt dinamiskās rindas par efektivitātes izmaiņām būvniecības nozarē un būvuzņēmējdarbībā | 24 |
14. Peļņa būvuzņēmējdarbībā
14.1. Sniegt atbildes uz lekcijā iezīmētajiem jautājumiem;
1. Vai peļņas gūšanas obligāts priekšnoteikums ir veiksmīga uzņēmējdarbība?
Jā, par peļņas vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem var minēt veiksmīgu un pareizi vadītu uzņēmējdarbību. Ilgtermiņā peļņu nav iespējams gūt paļaujoties uz veiksmi, līdz ar to uzņēmējdarbībā viss ir atkarīgs no uzņēmēja kompetences, kā arī spējas izvērtēt tirgus apstākļus.
2. Vai peļņa ir būvuzņēmējdarbības mērķis?
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Tikai peļņa dod iespēju uzņēmumam izdzīvot un paplašināt tā darbību. Peļņa ir arī kā galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs.
3. Vai peļņa ir cilvēka – komersanta dzīves mērķis?
Nē, peļņa nav komersanta dzīves mērķis. Naudai nav īpašas vērtības – vērtība ir lietām, ko par to var iegūt. Komersanta mērķis ir nodrošināt sev labklājīgas dzīves apstākļus.
4. Vai peļņa ir sabiedrības un valsts attīstības mērķis?
Peļņa ir valsts attīstības mērķis. Tikai sekmīga uzņēmējdarbība var ienest valstī papildus finansējumu un līdz ar to nodrošināt valstisku attīstību. Sabiedrība, kā valsts struktūras daļa ir ieinteresēta valsts attīstībā, līdz ar to arī sabiedrības mērķis ir peļņa.
5. Kādu labumu peļņa dod valstij un sabiedrībai?
Uzņēmumu peļņa nodrošina uzņēmuma attīstību un darbspējību, līdz ar to nodrošinot sabiedrību ar darbavietām. Savukārt, valstiskā līmenī veiksmīga uzņēmējdarbība papildina valsts kasi ar nodokļiem un palielina valsts sabiedrības labklājību.
6. Vai peļņa ir sabiedrības indivīdu – komersantu iespēju nozīmīgākā iespēja?
Jā, peļņa nodrošina jaunas peļņas iespējas.
7. Kāda saistība pastāv starp peļņu un konkurētspēju?
Konkurētspēja ir uzņēmuma spēja pārdot savus produktus, preces vai pakalpojumus tirgū. Jo augstāka ir konkurētspēja, jo lielāku tirgus daļu uzņēmums var iegūt, taču tas ne vienmēr nozīmē peļņu, jo šāda stāvokļa sasniegšanai uzņēmums ir jāattīsta iekšēji - jāinvestē darbinieku kvalifikācijā, tehnoloģijas, pētniecībā utt.
…
Mājas darbs "Būvniecības ekonomika"
- Būvniecības ekonomika
- Ekonomika un darba ekonomika
- Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika
Konspekts augstskolai3
-
Ekonomika un darba ekonomika
Konspekts augstskolai4
-
Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika
Konspekts augstskolai4
-
Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika
Konspekts augstskolai4
-
Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika
Konspekts augstskolai3