Būvmateriālu fizikālās īpašības, kuras raksturo: materiāla un ūdens savstarpējo
iedarbību
Ūdens uzsūce – materiāla īpašība absorbēt ūdeni un paturēt to sevī.
Ūdens piesātinājuma koeficients – attiecība starp ūdens uzsūci istabas temperatūrā 24
st. pilnībā iegremdētu ūdenī, un ūdens uzsūci paraugu vakūmējot, vai vārot 5 st. un izturot 24
st. pilnībā iegremdētu ūdenī.
Ūdens absorbcija ir materiāla spēja uzsūkt un saturēt sevī noteiktu ūdens daudzumu, kas
izteikts procentos.
Ūdens atdeve ir materiāla spēja izžūt vai atbrīvot savu poru sistēmu no piesaistītā
mitruma daudzuma.
Ūdens caurlaidība – ir materiāla spēja laist cauri ūdeni zem spiediena.
Higroskopiskums ir spēja mitrā gaisā uzsūkt zināmu daudzumu mitruma, kurš pēc tam
materiāla kapilāros kondensējas.
Atmiekšķēšanās koeficients - ūdens specifiskās iedarbības dēļ mitra materiāla stiprība ir
zemāka par sausa materiāla stiprību.
Hidrofīlums – materiālus, kuriem ūdens it kā pielīp izplūstot pa visu virsmu, sauc par
hidrofiliem.
Hidrofobiskums – materiālus, kuri ūdeni it kā atgrūž sauc par hidrofobiem.
Materiāla un temperatūras savstarpējo iedarbību
Siltumvadītspēja – siltuma pārvietošanās no materiāla daļas ar augstāku temperatūru uz
daļu ar zemāku temperatūru.
Siltumietilpība – siltuma daudzums, kas jāpievada materiālam, lai tā temperatūra
paaugstinātos par 1C, jeb materiāla spēja absorbēt siltuma enerģiju karsēšanas laikā.
Ugunsizturība – fizikāla īpašība, kas raksturo materiālu spēju ugunsgrēka laikā
iespējami ilgi saglabāt ekspluatācijai nepieciešamos nosacījumus. Tās kritērijs ir laiks, kurā
materiāls nav zaudējis savas īpašības.
Termiskās izplešanās koeficientus – skaitlis, kas norāda par kādu sākotnējā lineārā
izmēra daļu materiāls izplešas, temperatūrai paaugstinoties par 1C.
Materiāla fizikālo stāvokli
Masa – fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt ar gravitācijas laiku
vai arī to radīt.
Molmasa – viena mola elementārobjektu summāra masa
Vielas blīvums – tilpuma vienības masa absolūti blīvā stāvoklī atskaitot poras un
tukšumus
Materiāla blīvums jeb tilpummasa – sausa materiāla tilpuma vienības masa noteiktajā
stāvoklī.
Bēruma blīvums – fizikāls lielums, kas raksturo beramās vielas noteikta tilpuma masu.
Porainība – poru daudzums materiālā ieņemtajā tilpumā.
2
2.2. Materiāla mehāniskās īpašības (cietība, triecienstringrība, berzes izturība, dilstamība,
elastība, Junga modulis, materiāla plastiskums, stiprības rādītāji, deformatīvās īpašības,
materiālu trauslums, šļūde, spriegums, sprieguma relaksācija)
Cietība – materiāla spēja pretoties virsmas deformācijām vai bojājumiem lokālu slodžu
iedarbības rezultātā jeb spēja pretoties kāda cietaka ķermeņa iekļūšanai dotā būvmateriāla
struktūrā. Pieagot materiāla mitrumam, cietība samazinās.
Triecienstringrība – materiāla spēja uzņemt mehāniskos triecienus jeb materiāla spēja
nesabrukt un neveidot plaisas triecienspēka iedarbības rezultātā. Atkarīga no materiāla
trausluma pakāpes.
Berzes izturība – raksturo materiāla virsmas zudumus berzes rezultātā jeb spēju
ekspluatācijas apstākļos pretoties mehāniskai iedarbībai. Atkarībā no mitruma un materiāla
bojātības pakāpes
Elastība – materiāla īpašība pēc slodzes noņemšanas, atjaunot savu sākotnēju formu un
izmērus. Raksturo ar E elastības robežu.
Junga modulis E – elastības modulis, kas raksturo materiāla elastiskās īpašības stiepes
un spiedes deformācijas gadījumā, jeb materiāla stingrību un tā spēju pretoties elastīgām
formas un izmēru izmaiņām, kas rodas, materiālam pieliekot ārējos spēkus. Huka likums
ε=σ/E
Materiāla plastiskums – spēja slodzes iedarbībā mainīt savus izmērus un forma,
neveidojot plaisas un materiāla pārrāvumus.
Stiprības rādītāji – spēja nesabrukt ārējo spēku iedarbības rezultātā, kuri materiālam
izraisa iekšējos spriegumus. Spiedes izturība – raksturo spēju nesabrukt ārējo spēku
(saspiešanas) rezultātā. Stiepes izturība - raksturo spēju nesabrukt ārējo spēku (stiepšanas)
rezultātā. Lieces izturība – novērojama, kad uz materiāla perpendikulāri simetrijas asij
iedarbojas ārējie spēki un cenšas to sagraut salaužot.
Deformatīvās īpašības – spēja mainīt formu, deformējoties ārējo vai iekšējo spēku
ietekmē (spēka, siltuma, rukuma vai cita sprieguma iedarbībā). Jebkuras ķermeņa dimensiju
piespiedu maiņu sauc par deformāciju.
• Stiepes deformācija – ķermeņa garuma palielināšanās
• Spiedes deformācija – Ķermeņa garuma saīsināšanās
• Bīdes deformācija – ķermeņa stūra leņķa maiņa
Materiālu trauslums – raksturo materiāla noturību deformācijas laikā. Trauslums
palielinās paliekošo spriegumu rezultātā, kuri rodas atdzesējot materiālu temperatūras
gradienta rašanās ietekmē, kā arī struktūras neviendabības rezultātā. Trausli materiālā sabrūk
niecīgas plastiskās deformācijas gadījumā.
Šļūde – spēja patstāvīgas slodzes ietekmē laika gaitā palielināt plastiskās deformācijas
lielumu.
Spriegums – lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas, ja materiāls deformējas
ārējo spēku iedarbībā.
Sprieguma relaksācija – īpašība spontāni samazināt spriegumus, saglabājot nemainīgu
sākuma deformāciju. Materiāli ir spējīgi laika gaitā pārveidot elastīgās deformācijas
plastiskajās, nemainot konstrukcijas izmērus. Tās ātrums ir atkarīgs no materiāla elastīgo un
plastisko īpašību attiecības.
…
