Būvmateriālu īpašību klasifikācija.
Materiālu tehniskās īpašības iedala četrās grupās;
1.Fizikālās īpašības raksturo materiāla fizikālo stāvokli (blīvums, porainība), vai to attieksmi pret dažādiem fizikāliem procesiem (ūdens iedarbību, sasalšanu, siltuma un elektriskās strāvas caurlaidību).
2.Mehāniskās īpašības raksturo materiālu spēju pretoties dažādu mehānisku spēku iedarbībai, kas izraisa spiedi, stiepi, lieci, cirpi, vērpi, dilšanu.
3.Fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo vielas fizikālā stāvokļa ietekmi uz noteiktu ķīmisko procesu norisi (palielinoties maluma smalkumam, pieaug vielas ķīmiskā aktivitāte (cements, ģipsis))
4.Ķīmiskās īpašības raksturo materiāla spēju ķīmiski pārvērsties (reaģēt) to vielu ietekmē, ar kurām dotais materiāls atrodas saskarē (cementa cietēšana, cementakmeņa sairšana iedarbojoties agresīvām vielām vai šķidrumiem)
2. Būvmateriālu struktūras, to saistība ar īpašībām.
Dabisko materiālu uzbūve un īpašības ir atkarīgas no to izcelšanas apstākļiem, bet mākslīgo būvmateriāla uzbūvi un īpašības nosaka izejvielas, no kurām tie izgatavoti, kā arī ražošanas tehnoloģija un materiālu apstrāde. Pastāv sakarība starp materiāla īpašībām, uzbūvi un tā veidošanās apstākļiem dabā vai izgatavošanu ŗūpnīcā. Materiālu īpašības parasti novertē kvantitatīvi – pēc skaitliskiem rādījumiem, ko nosaka ar pārbaudēm.
3. Valsts standarti, to nozīme.
Būvmateriālu tehniskās īpašības novērtē skaitliski, pārbaudot materiālus atbilstoši standartu prasībām. LR ir radīta vienota valsts standartizācijas sistēma. Valsts standarts (LVS) ir obligāti ievērojams visiem uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm. Katram Valsts standartam tiek piešķirts savs kārtas numurs. Pasaules mērogā standartizācijas jautājumus koordinē ISO…
