Buržuāziskās sabiedrības ekonomiskie un sociālie faktori
Termins buržuāzija cēlies no franču vārda bourgeoisie, kā viduslaikos dēvēja pilsētas – burgas - iedzīvotājus. Tomēr vēsturiskās attīstības procesā šā termina sākotnējā nozīme mainījās. To sāka attiecināt uz jauno ļaužu šķiru, kurai piederēja naudas bagātības un ražošanas līdzekļi, un kura nodarbināja un izmantoja algotus strādniekus. Buržuāzijas šķira veidojās ilgstoši un no dažādiem iedzīvotāju sociālajiem slāņiem.
Jaunā buržuāzijas šķira bija progresīva. Tā aizstāvēja visu jauno, kas tai pavēra iespējas tikt pie bagātības vai augstiem amatiem. Lai gan ekonomiskā ziņā buržuāzija bija stipra, politiski tā bija beztiesīga. Buržuāzija prasīja atcelt kārtu atšķirības, nodrošināt privātā īpašuma un personas aizsardzību. Tāpēc buržuāzija gatavojās cīņai par savām tiesībām.
2. Pirmā buržuāziskā revolūcija Eiropā - 1572.gada revolūcija Nīderlandē.
Nacionālā atbrīvošanās kustība no Spānijas kundzības ilga no 1566.līdz 1609.gadam. Par Nīderlandes buržuāziskās revolūcijas pamatu kļuva kalvinisms - protestantisma novirziens, kas vēršas pret katoļu baznīcas greznību.
1556.gadā varu Nīderlandē ieguva Filips II. Viņš iecēla amatos spāņus, apspieda protestantisma izplatīšanos, kā arī ieveda un izvietoja Nīderlandē spāņu karaspēku. Šāda politika izraisīja nīderlandiešu neapmierinātību. …