Ēkas nolietojuma sadalījumu pa izmaksu grupām es izveidoju, izmantojot proporcijas izvēles metodi. Es noteicu proporciju, ka ražošanas izmaksām atbilst 80 % un administrācijas izmaksām 20 % no ēkas nolietojuma;
#2 Pārējo pamatlīdzekļu nolietojuma sadalījumā pa izmaksu grupām es izvēlējos proporciju – 20% ražošanas izmaksām un 80% administrācijas izmaksām;
#3 Pārējās izmaksas es sadalīju atbilstoši: 20% - ražošanas izmaksas, 60% - pārdošanas izmaksas (mārketings), 20% - administrācijas izmaksas.
Jau pirmajā uzņēmuma darbības pusgadā uzņēmums „Gaismiņa” plāno darboties ar peļņu. Operatīvā peļņa pie pārdošanas apjoma 3341 vienības tiek plānota 12 604 Ls. Uzņēmuma kritiskais pārdošanas apjoms ir 897 vienības, kas ir par 2444 vienībām un gandrīz 4 reizes mazāks nekā kritiskais apjoms, tas nozīmē, ka pārdodot plānoto apjomu, uzņēmums pēc seguma grafika (skat. iepriekš) atrodas peļņas zonā. Šis grafiks, kā arī iepriekš veiktie aprēķini pierāda to, ka uzņēmums spēs darboties veiksmīgi.
Bilances pasīva pusē redzams, kas ir uzņēmuma līdzekļu avots. Šajā situācijā tas ir pašu kapitāls (pamatkapitāls un nesadalītā peļņa) un aizņemtais kapitāls (ilgtermiņa kredītu un parādu uzņēmumam nav, bet ir īstermiņa parādi piegādātājiem, personālam un valsts budžetam). Analizējot šos rādītājus var noteikt, cik stabils un neatkarīgs ir uzņēmums. Uzņēmuma finanšu neatkarību var noteikt izdalot pašu kapitāla vērtību ar bilances vērtību:
PK/Bil.vērt. = 123662/125947 = 0,98
Šis ir ļoti augsts rādītājs – ir nopietni jādomā par iespēju paplašināt ražotni vai par citām naudas ieguldīšanas iespējām.…