Tibetas budisms.
Savdabīgs budisma novirziens izveidojās Tibetā. Tāpat kā citi mahājānas budisti, arī Tibetas budisti godina bodhisatvas, īpaši-Avalokitešvaru un „visu Budu māti” Tāru. Atšķirībā no citiem budistiem viņi piešķir lielu nozīmi mūkiem kā mācītiem vīriem un skolotājiem. Tibetas budismam piemīt daži unikāli elementi, piemēram, tantrisms – rituālo tekstu un prakses mistisks apkopojums. 1950. gadā Tibetu okupēja komunistiskā Ķīna, un daudzi budistu vadoņi bija spiesti pamest valsti. Taču viņu ticība kļuva vēl stiprāka, jo Tibetas budisms izplatījās visā pasaulē.
Tibetas budismā meditācijai ir īpaši svarīga loma. Tibetiešu valodā meditācijai lieto vārdu „gom”. Meditēt nozīmē uzņemt prātā kaut ko garīgi nozīmīgu. Tibetiešu skolotāji caur meditācijas praksi nodod Budas garīgās zināšanas un mācības.
Daudzi Tibetas budisti nēsā lūgšanu krelles, kas viņiem palīdz noteikt, cik daudz reižu viņi ir atkārtojuši savu mantru vai Trīskāršo patvērumu. Virtenes gandrīz vienmēr sastāv no 108 krellītēm, jo pirms apskaidrības sasniegšanas ir jāpārvar 108 alkas. Dažas lūgšanu krelles ir darinātas no mirušu svētvīru vai lamu kauliem.
…
