Bruņinieki kļuva par vidusslaiku simbolu, bruņu cepure un bruņas – visa laikmeta izpausme. Šis laikmets nav iedomājams bez mūkiem, karaļiem, tirgoņiem u.c., taču par simbolisku figūru kļuva bruņinieks, jo radīja sev pārliecinošu pieminekli nevis kaujās un turnīros, bet literāro darbu formā. Bruņinieku epika lika pamatus eiropeiskai literatūrai tautas valodā. Tā pārdzīvoja savu laiku, atdzima romantismā un savijās ar nacionālo pašapziņu, tautas tradīciju.
Karavīrs starp 10. un 11.gs. parasti bija kādas vienības loceklis, kuru komandēja dižciltīgo kungs. Viņš no senior saņēma varu un mantu un kļuva par vasali vai arī guva atalgojumu ieroču, zirga un apģērba veidā. Karavīrs dzīvoja vai nu pie kunga, vai patstāvīgi. Viņš varēja būt personiski brīvs vai kalpotājs, un šajā gadījumā to pieskaitīja tā saucamajai ministeclerius grupai. …