Brīvās ekonomiskās zonas būtība, klasifikācija un nozīme tautsaimniecībā

Brīvo ekonomisko zonu skaits pasaulē pieaug dažādojoties to veidiem. Vadoties pēc BEZ klasiskās definīcijas to attīstībā var izdalīt četras fāzes un piecus klasisko zonu tipus: tirdzniecības, ražošanas, pakalpojumu, zinātnisko un visaptverošo. ES 15 valstīs ir tikai 30, bet jaunajās dalībvalstīs ir ap 200 brīvo zonu. Tās galvenokārt ir dibinātas 90. gados, lai sekmētu dažu reģionu vai ostu attīstību. Latvijas BEZ tiesiskā bāze atbilst ES normatīvajiem aktiem un veicina ekonomikas attīstību .
Latvijas brīvostas ir dibinātas, lai stiprinātu Rīgas un Ventspils ostu konkurētspēju pasaulē un attīstītu tirdzniecību, bet SEZ ir dibinātas, lai veicinātu reģionālo attīstību. BEZ sekmīga darba nodrošināšanā svarīga nozīme ir prasmīgi organizētai zonas pārvaldes institucionālajai sistēmai. Latvijā ir diezgan sarežģīts BEZ pārvaldīšanas un pārraudzīšanas mehānisms, jo tas ir politizēts .
Pārāk komplicēts ir BEZ pārvaldīšanas un pārraudzības institucionālais mehānisms, un atsevišķos gadījumos tas kļūst par bremzējošu faktoru to veiksmīgākai darbībai. Problēmas risinājumi varētu būt tādi, ka vajadzētu novērst BEZ pārvaldīšanas un pārraudzības institūciju politizēšanu. BEZ pārvaldīšanu atklāta konkursa kārtībā varētu nodot uzvarējušai privātai akciju sabiedrībai, kuras padomē būtu valsts un pašvaldības deleģētas amatpersonas .
…