Nodaļas ievadā autors atzīmē, ka vēsturi nekad nedrīkst atdalīt no vēstures radīšanas. 18. un 19. gadsimtos vēsturiski raksti kļuva par apspriežamām tēmām, ko vadīja avīzes, lekcijas par ceļojumiem un atmiņas. Šādā skatījumā otrās britu impērijas vēstures periods (1783. – 1860.) kļuva par apspriežamu tēmu jau laikā, kad otrā britu impērija tika nodibināta. Sākot ar amerikāņu revolūcijas laiku britu vēstures rakstītāji uzsāka bezaizspriedumu diskusiju par britu teritoriālo ekspansiju, kura risinājās visu nākamo gadsimtu.
Historiogrāfiskās tradīcijas. Viens no vadošajiem viedokļiem, kuru pārstāvēja tik atšķirīgi rakstnieki kā G. F. Lekijs (Leckie) un Montstjuarts Elfistouns (Montstuart Elphistone) bija uzskats, kas pārgāja no 18. gs. konservatīvajiem vigiem uz agrajiem viktoriānisma laikmeta torijiem. Šie rakstnieki polemizēja, ka Britu impērija Āzijā, Amerikā un pat Vidusjūras pasaulē ir bijis dabisks apgaismības un industriālisma laikmeta rezultāts, kas labprātīgi tika pieņemts. Vīzija par impēriju kā morālu pilnveidošanos kļuva dominējoša Napoleona karu laikā, apvienojot konservatīvos ar daudziem liberāļiem un radikāļiem. Šī ideja guva atbalstu no kristiešu puses, kas impēriju uzskatīja par dieva veidojumu. Nostiprinājās doma, ka impērija pagātnē ir tikusi slikti pārvaldīta, bet laba valdība spēs gūt labumus gan no tropiskajām, gan mērenajām kolonijām. Vēsturiskā biogrāfija spēlēja būtisku lomu, šādas impērijas izveides vīzijā. Ap 1830. gadu sāka iznākt tādu rakstnieku kā Montgomerija Martina, Džona Malkolma, Džona Keja pozitīvie novērtējumi agrās impērijas prokonsuliem (gubernatoriem) – Klivam, Varenam Hastingam, Kornvelam, Veleslijam un Raflesam, kuru sasniegumi bieži bija tikuši noniecināti gan no konservatīvo, gan radikāļu puses.
Otra vēsturiskās rakstniecības sižetiskā līnija uzsvēra britu aizjūru apmetņu antīkās tiesības un brīvības. Šie rakstnieki nožēloja atkārtoto impērisko intervenci, īpaši zemes un iezemiešu darba dēļ. Šādas pozīcijas tipisks paudējs ir Braiens Edvards, kurš savā darbā „Britu kolonijas civilā un tirdzniecības vēsture Rietumindijā” atainoja britu parlamentāro tirāniju kā draudu angļu muižnieku brīvībai Jamaikā. 19. gs. vidū šāda veida patriotiskas vēstures parādījās Austrālāzijas, Dienvidāfrikas un Kanādas kolonijās. …
