1.3. Bretonvudsas valūtas sistēmas sairšana
ASV nemitīgi izsniedza dažādām valstīm ne ar ko nodrošinātas parāda zīmes (dolārus). Francijas prezidents Šarls de Gols vēlējais šai operācijai darīt galu. viņš lika visus Francijas dolāru krājumus apmainīt pret zeltu un nosūtīt uz Parīzi. Kad Francijas prezidents Šarls de Gols 1949. gadā uzstājās ar runu, viņš mudināja visas citas valstis sekot viņa piemēram.
Ja visas valstis vienlaikus atprasītu no ASV īstermiņa parādus dolāros, tos apmainot pret zeltu, ASV būtu bankrotējusi. Tas izsauca baumas, ka ASV dolārus gaida devalvācija. Miljardiem dolāru tika mainīti un sākās Bretonvudsas valūtas sistēmas sairšana.
Stabilitāti nomainīja nestabilitāte. Veidojās divējāda zelta cena:
1. pieprasījuma (sākotnēji 44$ par unci zelta);
2. līdzšinējā , oficiālā (35 $ par unci).
Vācijas Federatīvā banka un Japānas banka atteicās no Bretonvudsas sistēmas principiem un pārgāja uz ”peldošiem” kursiem, kurus noteica pieprasījums un piedāvājums.
Bretonvudas sistēmas sabrukums noveda pie dolāra devalvācijas. Starptautisko naudas norēķinu jomā iestājās juku laiks.
Tika plānots kā sakārtot starptautisko valūtas sistēmu un no jauna nodrošināt tās stabilitāti.
2. Jamaikas valūtas sistēma
2.1. Jamaikas valūtas sistēmas izveidošanās
Kopš 1971.gadā no stabiliem fiksētiem kursiem pārgāja uz brīvi peldošiem valūtas kursiem.
1976. gadā Jamaikas salā notika SVF sesija, kurā bija nolemts izveidot pārejas valūtas sistēmu – Jamaikas valūtas sistēmu. Jamaikas sistēma stājas spēkā 1978.gada 1.aprīlī [1,102].
…