7. Vai Jums ir padomā kāds cits veids kā argumentēt pret galējo ideālismu- solipsismu?
Šeit jāņem vērā, ka solipsisma problēma ir teorētiska, un lielā mērā balstīta duālistiskā cilvēka izpratnes modelī. Rasels norāda: „(…) ja mēs nevaram būt pārliecināti par priekšmetu neatkarīgu eksistenci, mēs nevaram būt pārliecināti arī par citu cilvēku ķermeņu neatkarīgu eksistenci un vēl jo mazāk – par citu cilvēku prāta eksistenci, jo mums nav pamata ticētu viņu prāta eksistencei, ja nevaram to izsecināt no viņu ķermeņu novērošanas.” Šajā citātā tiek izdarīts pieņēmums, ka drošticami pārliecināties par citu cilvēku ķermeņa neatkarīgu eksistenci nav iespējams, un tāpēc caur to nav iespējams pārliecināties arī par viņu prātu eksistenci, (savukārt, tāda iespēja atceltu solipsisma draudus), taču, vismaz pagaidām, netiek aplūkots personīgā ķermeņa statuss – vai runātājs, kura sapnī atrodas viss cits, ir doma, ieslēgta statujā? Ja netiktu iepriekšpieņemts duālistisks cilvēka skatījums, un cilvēks/pētnieks iepriekšpieņemtu, ka prāts un dvēsele nav dalīti, tad būtu iespējams pretargumentēt solipsismu, piedāvājot atdalīt kādu daļu sevis, (drastiskākā gadījumā, nogriežot roku vai ausi, bet, droši vien, pietiekami būtu ar naga galu vai matu), un pārdomāt – vai nogrieztās daļas esamību ir iespējams apšaubīt tikai tāpēc, ka tā tagad atrodas atstatus no manis, nevis pastāv kā manis paša sastāvdaļa? Ja atbilde skan, ka šī daļa, lai arī atgriezta, tomēr vēl joprojām ir eksistējoša, tad ir pierādīta neatkarīgu ķermeņu patstāvīga esamība, un tādējādi var pierādīt arī citu cilvēku neatkarīgu esamību un eventuāli – viņu prāta darbību.
Taču kopumā, tas, ka es, sēžot pie datora vēlā vakarā, izvēlos rakstīt atbildes uz jautājumiem par argumentiem pret solipsismu, nevis iet gulēt un sapņot, manuprāt, ir pietiekams arguments pret galējo ideālismu-solipsismu, sevišķi ņemot vērā, ka jautāt par to kā izdomāt pretargumentus solipsismam ir absurdi, jo gadījumā, ja solipsisms tiešām pastāvētu, tad nebūtu nekādas vajadzības atbildēt uz šo jautājumu „citam”, kas patiesībā ir manas iztēles auglis, bet gadījumā, ja tas nepastāv, tad no pierādīšanas, ka tas tiešām arī nevarētu pastāvēt, nekāds praktisks labums netiek iegūts, tātad jebkurā gadījumā tā ir tukša problēma.
…